Pieredzējušo nometņu vadītāju Ilzi Atardo, kura vairākus gadus dzīvo Itālijā, jau sen urdījusi doma, kā palīdzēt vecmāmiņām un vecvecmāmiņām nezaudēt kontaktu ar ārzemēs dzīvojošajiem mazbērniem. Laimīga sagadīšanās savedusi kopā ar Ogres biedrību, un tā 2016. gadā pirmoreiz tapusi nometne ''Daugavas stāsti''.
"Mēs arī Itālijā taisām tādas mazās nedēļas nogalītes ar vecākiem kopā, un man likās, ka tā ir ļoti, ļoti laba lieta tiem ārzemju bērniem, lai viņi sajustu, izgaršotu, sarunātos...
Jo, protams, tad, kad satiekas Itālijas latvietis ar Zviedrijas latvieti, tad latviešu valoda viņiem, visticamāk, ir vienīgā kopējā valoda, vismaz tajā vecumā," pastāstīja Atardo.
Trešajā ''Daugavas stāstu'' nometnē ir 38 dalībnieki no astoņām valstīm vecumā no sešiem līdz trīspadsmit gadiem. Vairums no viņiem dzimuši savās mītnes zemēs, tomēr latviešu valoda viņiem nav sveša. Bērni iemācījušies ne vien runāt, bet arī rakstīt latviski.
Nometnes dalībnieks Jorģis no Grieķijas latviešu valodu iemācījies, jo mamma ar viņu runājusi latviski.
"Mums doma ir atgriezties, jā. Varbūt pēc pieciem vai desmit gadiem. Noderēs. Tā ir mana dzimtā valoda, kāpēc lai bērns to neiemācītos," sacīja Elīna Smirnova.
Līdz ar latviešu valodas prasmju stiprināšanu bērni radošajās darbnīcās apgūst arī senās rokdarbu tehnikas un latvju zīmes, kas šoreiz tiek iefilcētas. Citā darbnīcā top dažādi ādas izstrādājumi, tostarp arī pastalas.
"Biju pirms gada vai diviem tādā ģimenes nometnē, un ļoti sagribējās uz nometni, tāpēc ka var ko jaunu iemācīties taisīt," savu motivāciju piedalīties skaidroja nometnes dalībniece no Vācijas Selma Amina.
Diasporas latvieši nometnes laikā dodas arī dažādās ekskursijās pa Aizkraukli un apkārtnes novadiem, tā iepazīstot vecāku bērnības zemi. Vasaras nometne noslēgsies sestdien ar Likteņdārza apmeklējumu.
