Panorāma

Priekšlikumi tālākai KNAB darbībai – slepeni

Panorāma

Baiba gaida, valsts nemaksās neko

"Aizliegtais paņēmiens" veidotāji norāda uz nesamērīgu policijas rīcību

«Aizliegtā paņēmiena» veidotāji norāda uz nesamērīgu policijas rīcību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem un 11 mēnešiem.

Nesamērīga rīcība – tā LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” veidotāji vērtē policijas sāktu kriminālprocesu pret vienu no raidījuma žurnālistēm. Lai gan kriminālprocess pret Sanitu Miķelsoni vēlāk izbeigts, izmeklēšanas laikā tika fiksētas visas žurnālistes telefonsarunas un sarunbiedru atrašanās vieta.

Kriminālprocess pret “Aizliegtā paņēmiena” žurnālisti saistīts ar kādu žurnālistisko eksperimentu, ko raidījums veica pērn. Tā kā Ordeņu kapituls neatklāj, kāpēc un pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirti valsts apbalvojumi, raidījuma žurnāliste uzdevās par kapitula pārstāvi un mudināja pašvaldības izvirzīt kādu no saviem cilvēkiem apbalvojumam, lai  varētu izsekot, kas notiek tālāk.

Tomēr eksperimenta laikā žurnālistes darbība nāca gaismā. “Kā jūs pārstāvat Ordeņa kapitulu, ar kādām pilnvarām? Man tāda interese. Te jums zvana Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Aleksandrs Bimbiruls.”

Žurnāliste mudināja Bimbirulu zvanīt raidījuma redaktoram un vadītājam Guntim Bojāram, taču šāds zvans izpalika. Bet vēlāk žurnāliste no policijas saņēma vēsti, ka pret viņu 2015.gada oktobrī sākts kriminālprocess par nelikumīgām darbībām ar personas datiem, ja ar to nodarīts būtisks kaitējums.

Kriminālprocesu ierosinājusi Daugavpils Valsts policijas sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvalde, bet vēlāk lieta pārsūtīta uz Valsts policijas galveno Kriminālpolicijas pārvaldi. Izmeklēšanas laikā iztaujāti visi “Aizliegtā paņēmiena” žurnālisti, kā arī personas, kuras eksperimenta laikā žurnāliste bija uzrunājusi.  Tāpat tika arī prasīta un saņemta tiesneša atļauja fiksēt ienākošos un izejošos telefonzvanzvanus un personu atrāšanās vietas.

Šovasar Kriminālprocess tika izbeigts, jo nelikumības konstatētas netika. “No vienas puses, tas labi, ka policija ar pilniem resursiem var izmeklēt lietas pilnā apjomā. Cita lieta, ka šoreiz tā noteikti varēja nedarīt. Pilnīgi pietiktu – ja policijai bija kādas aizdomas un Valsts prezidenta kancelejai bija kādas nesaprotamas lietas, droši varēja šo lietu noskaidrot. Policijas rīcībā ir tāds instruments kā resoriskā pārbaude, kuras laikā žurnālistus, mani kā raidījuma veidotāju varēja droši izsaukt un noskaidrot, kas par lietu un ka aiz tās nestāv noziedznieki, kas grib iegūt ordeni,” saka raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadītājs Guntis Bojārs.

Uz jautājumu, kāpēc netika veikta resoriskā pārbaude kriminālprocesa vietā, Valsts policija savā raidījumam atsūtītajā atbildē norāda, ka kriminālprocesu ierosina, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums vai arī ziņas pat šo nodarījumu var pārbaudīt tikai kriminālprocesa ietvaros.

Savukārt par telefonsarunu fiksēšanu policijā norāda, ka līdzekļus izvēlas kriminālprocesa virzītājs: “Sakaru kontrole notiek atbilstoši Kriminālprocesa likumam, kur pamattiesību un pamatbrīvību aizskāruma samērīgumu vērtē izmeklēšanas tiesnesis (..) Veicot kriminālprocesu, izmeklēšanas gaitā nepieciešams noskaidrot personas subjektīvo pusi (tajā skaitā iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas motīvus) pret izdarīto, kas tiek darīts, tajā skaitā, izmantojot speciālās izmeklēšanas darbības.”

Tomēr advokāts Lauris Liepa norāda, ka izziņas iestādes, vedot kriminālprocesu un fiksējot pēc kārtas visas telefonsarunas, nav ņēmušas vērā to statusu un darbības principus, kādi žurnālistam ir demokrātiskā sabiedrībā, lai noskaidrotu sabiedrībai būtiskus jautājumus. “Tā rezultātā konkrētais žurnālists un visi tie, kas darbojas šajā jomā, to var uztvert kā savas darbības apdraudējumu. Bet vēl smagāk un nepatīkamāk – tiem informācijas avotiem, kuri paļaujas uz žurnālistu un savu saglabāšanu noslēpumā, šīs darbības var kalpot kā tā dēvētais atvēsinošais efekts,” saka Liepa.

Ģenerālprokuratūrā par minēto jautājumu raidījumam atbildi nesniedza, taču ģenerālprokurora Ērika Kalnmeira parakstītā atbildes vēstulē norādīts, ka ir uzdots  uzraudzības kārtībā izvērtēt kriminālprocesa izbeigšanas pamatotību un likumību. Tas nozīmē – iespējams, lieta vēl nav beigusies. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti