ĪSUMĀ:
- Zālītes un Hermaņa ieraksti tika dzēsti no "Facebook".
- Zālītes ierakstu "Facebook" neesot dzēsis, bet Hermanis lietojis rasi noniecinošus vārdus.
- "Aizliegtais paņēmiens" eksperimentā pārbaudīja, ka "Facebook" ierakstā kontekstu nemeklē.
- Speciālistiem ir dažādi viedokļi par vārdu "žīds" un "nēģeris" lietojumu.
- "Tilde" norāda, ka robotiem pašlaik ir grūti saprast kontekstu.
- Prezidents uzskata, ka "Facebook" cenzūra nav pieņemama.
- ES līmenī jau top risinājums, ko darīt ar globālajām platformām.
- Levits vēlas plašu diskusiju par "Facebook" un cenzūru Latvijā.
"Aizliegtā paņēmiena" eksperiments
Zālīte "Facebook" bija ievietojusi atbalsta rakstu premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"), savukārt Hermanis bija izklāstījis Jaunā Rīgas teātra plānus cīņā ar politkorektumu, minot rasi nievājošus vārdus.
Mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne Zālītes ierakstā nesaskatīja neko cenzējamu, savukārt attiecībā uz Hermaņa ierakstu viņa atzina, ka tomēr "Facebook" noteikumos ir norādīts par vajadzību neizmantot rasi noniecinošus vārdus. "Man šķiet, ka tajā nav ņemtas vērā izmaiņas kultūrā, ka cilvēki ar laiku vienojas, ka kaut kādus vārdus viņi neizmanto tāpēc, ka tie varētu aizskart kādu," piebilda Rožukalne. Savukārt "Re:Baltica" vadītāja Inga Spriņģe, kura strādājusi kopā ar "Facebook" viltus ziņu projektā, norādīja, ka Hermaņa ierakstā vārdi izmantoti kontekstā, kas nav aizvainojošs.
"Aizliegtais paņēmiens" veica eksperimentu, lai pārbaudītu, kā strādā "Facebook" ierakstu dzēšana. Raidījuma vadītājs Guntis Bojārs savā "Facebook" profilā ievietoja šādu ierakstu:
"Uzmanību! Šis ieraksts ir raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" neliels eksperiments par šī sociālā tīkla pielietotiem robotu algoritmiem. Proti, vai roboti izdzēš visus ierakstus, kuros ir minēti tādi vārdi kā nēģeris, žīds, melnais, neonacists, gejs. Un ar šo ierakstu es arī skaidri un gaiši norādu, ka es nekādā gadījumā nevienu neaicinu nolādēt, nošaut vai arī iznīcināt, vai aicināt uz karu, bet tagad ir jautājums, vai to arī sapratīs robots? Dzēsīs vai nedzēsīs šo ierakstu, skatāmies..."
Rožukalne norādīja, ka šādu ierakstu dzēst nevajadzētu, jo no konteksta ir noprotams – tā nav naida runa.
Ieraksts stāvēja vairākas stundas. Līdz ar to dalījās pats raidījums "Aizliegtais paņēmiens", kura auditorija ir daudz lielāka nekā raidījuma vadītājam.
"Facebook" reakcija bija ātra:
Pirmais solis – brīdinājums, ka "jūsu ieraksts neatbilst kopienas standartiem par naida runu".
Otrais solis – izvēle piekrist vai nepiekrist "Facebook" secinājumam.
Trešais solis – "Aizliegtais paņēmiens" nepiekrīt, un tiek dota izvēle argumentācijai. Raidījuma pārstāvji izvēlas: "Es domāju, ka "Facebook" nesaprot ieraksta nodomu vai šī ieraksta kontekstu."
"Facebook" brīdi padomā un paziņo: "Mēs pārskatījām jūsu ierakstu, un tas vienalga neatbilst standartiem, un seko brīdinājums vai drīzāk draudi – ja darīsiet tā vēlreiz, mēs nobloķēsim kontu.
Redzams, ka "Facebook" padomāja – 20 minūtes. Secināms, ka neviens "Facebook" ierakstā kontekstu vai nodoma jēgu nemeklēja – lēmumu pieņēma roboti, kas pamanīja vārdus "nēģeris", "žīds", "neonacists". Turklāt, ja vēl ierakstā minēti arī vārdi "nošaut" un "iznīcināt", tas izskatās pēc aicinājuma uz vardarbību.
Teorētiski par šo lēmumu var sūdzēties tālāk, izmantojot iespēju "appeal" un piešķirto ID numuru, bet, kā vēsta noteikumi, pārsūdzības izskatīšana var ilgt pat trīs mēnešus. Tas nozīmē, ka cilvēkam jābūt īpaši azartiskam, lai strīdētos ar "Facebook".
Ko darīt ar vārdu "žīds" kultūrā
Nav šaubu, ka noteiktā intonācijā un kontekstā vārdi "nēģeris" un "žīds" var aizskart konkrētas sabiedrības grupas. Bet vai tas nozīmē, ka šos vārdus vairs nedrīkst lietot? Un ko tagad darīt ar šādu vārdu lietojumu kultūrā, piemēram, Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienās Silmačos"?
Latvijas Mediju ētikas padomes pārstāve Skaidrīte Lasmane kā lielu problēmu saredz tieši to, ka ar universālām metodēm, ko "Facebook" gadījumā pielieto roboti, sāk mērīt visu.
"Universālais reizēm var būt vardarbīgs. Es pat piedāvāju šo jēdzienu – universālā vardarbīgums. Jo par universālu atzīti vārdi, atzītas vērtības un tā tālāk. Tas, ka tās tiek skatītas viņpus vēstures konteksta, viņpus nācijas konteksta. Tad tas tiešām – tā universālisma pieņemšana izskatās pēc bailīga pareizuma. No ārpuses diktēta. Un arī pēc bīstama pareizuma, jo, kas attiecas uz Blaumani, piemēram, gandrīz smieklīgi. Ja vēsturisko vārda brīvību Blaumanim, klasiķim, pārrakstīsim un viņa vietā mēs lietosim citus apzīmējumus. Tas taču ir smieklīgi.
Tāpēc arī šodien uzskata, ka vārda brīvība, – tā ir rēķināšanās ar otru. Vārda brīvība vienmēr saistīta ar atbildību, vārda brīvība vienmēr ir saistīta ar līdzsvarojumu starp šo universālo un arī lokālo.
Starp universālo un kontekstu. Jo pretējā gadījumā tas universālais pārvēršas neatļaujamā un nepieļaujamā varā," stāstīja Lasmane.
Un uz to norādīja arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība): "Tādā gadījumā mums ir jādomā, ko darīt ar vienu no, piemēram, operetes žanra spožākajiem darbiem "Čigānu barons". Vai arī tas mums būtu jāpārsauc? Ko tad darīt ar "Otello" un citām lietām? Šī cenzūra sociālajos tīklos, kas uzsveru, nav mediji. Tā ir tikai šī viena jautājuma sadaļa. Es šobrīd varbūt pat vairāk uztrauktos par cenzūru, runājot par jēdzienu jeb terminu – pašcenzūra. Kas patiesībā ir tādas inteliģences sabiedrības labs rādītājs, labs instruments.
Taču tā robeža, kuru šobrīd ir sasniedzis jēdziens pašcenzūra, manuprāt, šī robeža jau kādu brīdi tiek pārkāpta. Un es tur saredzu patiešām milzīgu bīstamību, varbūt, ka pat vēl lielāku bīstamību nekā cenzūra.
Ja mēs runājam par sociālajiem tīkliem, jo, manuprāt, ka tur jautājuma cēlonis ir salīdzinoši vienkāršs. Mēs runājam, visticamāk, par mākslīgo intelektu, kurš diemžēl joprojām nespēj pildīt tās funkcijas, ko mēs no mākslīgā intelekta šajā jūtīgajā tēmā sagaidītu."
Līdzīgās domās ir arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš: "Tas būtu smieklīgi, ja nebūtu skumji. Tā pavisam vienkārši sakot, īsiem vārdiem, bet patiesībā, ja mēs skatāmies caur valstisku prizmu. Principā 100. pants – cenzūra ir aizliegta. Ja mēs skatāmies no šādas prizmas, tad šie divi ieraksti, kas bija gan no Hermaņa kunga, gan no Zālītes kundzes, kas tika izņemti ārā no feisbuka, ar šo visu paskaidrojošo automatizēto atbildi, ka tur ir kaut kāda veida naida runa. Ka šie te algoritmi tādā veidā to izslēdz – tas neiztur nekādu kritiku."
Valsts prezidents Egils Levits uzskata, ka vārda "žīds" lietošana ir atkarīga no konteksta. "Ja tas ir neitrālā nozīmē, tad es teiktu, tas ir tradicionālais latviešu apzīmējums, bet, teiksim, ja tas ir domāts nievājoši, tad to nevajadzētu lietot," izteicās Levits.
Cik spējīgi ir roboti, un ko atbild "Facebook"
To, cik spējīgi ir "Facebook" roboti, "Aizliegtais paņēmiens" jautāja uzņēmumam "Tilde", kas jau ilgstoši strādā ar latviešu valodu digitālajā vidē – proti, trenē robotus.
"Mākslīgā intelekta tehnoloģijas tiek visu laiku attīstītas. Taču jāsaprot, ka vēl joprojām viņas ne tuvu nav tik gudras kā cilvēks. Bieži vien viņas var nokļūdīties un pārprast to tekstu, jo īpaši, ja tekstam ir specifisks konteksts, kultūras komplekss, politisks konteksts, lietota ironija – šādas lietas vēl nespēj saprast. Mākslīgais intelekts, ja viņš redz tikai to mazo gabaliņu, kas viņam jāizvērtē un nezina plašāku sabiedrisko notikumu kontekstu, – viņš var viegli to pārprast. Un ar to īpaši var saskarties radoši cilvēki, kuru valoda ir bagāta, kuri ir brīvi savās izteiksmes formās, kuri bieži vien izmanto netradicionālas izteiksmes formas," pastāstīja "Tildes" valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.
Pēc viņa teiktā, "Facebook" arī nav īpaši piestrādājis pie latviešu valodas tulkošanas. To varētu uzlabot, ja "Facebook" sadarbotos ar Latvijas speciālistiem.
"Facebook" robotus var arī apmuļķot, jo naida runu iespējams izvērst arī, ja netiek lietoti atslēgvārdi. Tāpat arī cilvēki mēdz ievietot nevis tekstu, bet attēlu ar tekstu, ko robotiem ir grūtāk pārbaudīt,
"Aizliegtais paņēmiens" secināja, ka viedokļi mēdz atšķirties pat speciālistiem, bet "Facebook" ierobežošanu uzticējis robotiem. "Facebook" raidījumam atbildēja, ka klajākos, nepārprotamos pārkāpumus izķer mākslīgais intelekts, bet tā atzīmētos šaubīgos un citu lietotāju "nosūdzētos" gadījumus izskata vairāk nekā 15 tūkstoši moderatoru.
Par Zālītes un Hermaņa ierakstiem sociālais tīkls atbildēja: "Mēs uzskatām, ka vārda brīvība ir cilvēka pamattiesības, un mēs esam koncentrējušies uz tādu pakalpojumu radīšanu, kas ikvienam dod balsi, neatkarīgi no cilvēka viedokļa. Tajā pašā laikā mēs arī vēlamies, lai cilvēki, izmantojot mūsu pakalpojumus, justos laipni gaidīti un droši, tāpēc mums ir stingra politika pret vardarbību, iebiedēšanu, naida runu un citu tiešsaistes ļaunprātīgu izmantošanu. Katru gadu mēs ieguldām miljardus ekspertu komandu algošanai un tehnoloģijām, lai ieviestu šos noteikumus valodās visā pasaulē.
Alvja Hermaņa ieraksts tika noņemts, jo tika pārkāpta mūsu politika attiecībā uz naida runu – ierakstā bija ietverts rasi nievājošs vārds. No Māras Zālītes profila mēs saturu neesam noņēmuši."
"Facebook" pārstāvji lēsa, ka Zālītes ierakstu, iespējams, izņēmis kāds hakeris.
Savukārt runājot par mākslīgā intelekta patieso inteliģences līmeni, par robotiem un moderatoru lomu konteksta un nodoma meklēšanā, "Facebook" atbildēja: "Mēs esam daudz ieguldījuši gan mašīntulka sistēmās, gan satura moderatoru grupās, kas runā vietējās valodās (ieskaitot latviešu valodu), jo mēs zinām, ka joprojām ir daudz gadījumu, kad apmācīts moderators, kas ir cilvēks, ir kritiski nepieciešams, lai godīgi un precīzi ieviestu mūsu standartus. Īpaši gadījumos, kad konteksts satura saprašanai ir svarīgs."
Kā cīnīties pret robotiem
Ko darīt, kā cīnīties pret "Facebook" robotiem, un kā panākt, lai turpmāk ieraksti un to konteksts tiktu vērtēti smalkāk? Pirmā Eiropā pret sociālo tīklu ir sacēlusies Polija. Tur patlaban ir tapis likumprojekts, kas paredz: ja "Facebook" vārda brīvību ierobežos vairāk, nekā tas ir paredzēts Polijas likumdošanā, tad ieraksts būs jāatjauno vai arī pret uzņēmumu varēs vērsties Polijas valdība. Tas pats attiektos arī uz kontu bloķēšanu.
"Algoritmiem vai korporatīvo milžu īpašniekiem nevajadzētu izlemt, kuri uzskati ir pareizi un kuri nav. Nevar būt piekrišana cenzūrai. Vārda brīvības cenzūra, kas ir totalitāru un autoritāru režīmu sfēra, tagad atgriežas jauna komerciāla mehānisma veidā, lai apkarotu citādi domājošos," izteicies Polijas premjers Mateušs Moraveckis.
Tiesa, šāda Polijas iniciatīva tiek vērtēta atšķirīgi. No vienas puses – pozitīvi, no otras – bažas, ka tie drīzāk ir Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" centieni kontrolēt visu mediju telpu. Šī partija ļoti stingri iestājas par tradicionālas ģimenes vērtībām, bet, piemēram, "Facebook" politika "pret naida runu" tajā pašā laikā aizstāv visdažādākos ģimenes modeļus.
Kā varētu rīkoties Latvija? Valsts prezidents Egils Levits, vērtējot "Facebook" rīcību, dzēšot Latvijas pilsoņu ierakstus, norādīja, ka to nevar nosaukt par tiesisku.
Prezidents uzsvēra, ka šāda situācija nav pieņemama demokrātiskā un tiesiskā valstī. Viņš analizēja:
- globālās interneta platformas ir atbildīgas par vārda brīvības ievērošanu, jo ir darījušas visu, lai panāktu monopolam līdzīgu situāciju, kad liela daļa sabiedrības tās lieto;
- platformām ir jāņem vērā, ka brīva informācijas aprite un vārda brīvība ir demokrātijā konstitucionālas tiesības, kas ir garantētas Satversmē, kā arī daudzos starptautiskos un Eiropas Savienības dokumentos;
- vārda brīvībai un informācijas brīvībai ir arī robežas, ko nosaka demokrātiskais likumdevējs, un to var konstatēt valsts institūcija – tiesa, nevis privāts uzņēmējs.
"Ja kāds cilvēks izsaka viedokli vai informāciju, kura saskaņā ar mūsu likumiem, ar Satversmi, Satversmes 100. pantu, ir pieļaujama, tad to dzēšana nav pieļaujama," norādīja Levits.
Prezidents atgādināja, ka pērn decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar saviem priekšlikumiem jaunam digitālo pakalpojumu likumam, saskaņā ar kuru tādām kompānijām kā "Facebook" būtu, piemēram, jāatskaitās par saviem algoritmiem regulatoriem. Savukārt saviem lietotājiem jāsniedz izsmeļošas atbildes, kas un kādēļ ir izdzēsts.
Tomēr līdz likuma pieņemšanai ceļš var ievilkties. Ko vēl varētu darīt?
Levits uzskata, ka nav pareizi uzlikt platformām pienākumu vairāk kontrolēt saturu. Pēc viņa domām, valstij ir jādod arī tiesiska procedūra, kā var pārbaudīt un kas tad galu galā beigās lemj. Otrs Levita iebildums ir, ka process patlaban nav caurspīdīgs.
"Šie abi divi mūsu kultūras darbinieki vienkārši dabūja ziņu: "Jūsu ieraksts ir dzēsts", un viss, nav nekāda paskaidrojuma, nav nekādas norādes, kur es varu to apstrīdēt. Tas ir necaurspīdīgs process. Un beigās, kas to veic, to veic mašīna, to veic dators, tātad dators kontrolē cilvēku, un es domāju, ka tas ir viens punkts, kur mēs esam sasnieguši robežu.
Mašīna nekad nedrīkst kontrolēt un ierobežot cilvēktiesības.
Tas ir būtiski. Un es domāju, tas izriet no visas humānisma koncepcijas. Un šādā veidā tas nav pareizi un nav pieļaujams. Tā kā es teiktu, ka labi tas, ka Eiropas Savienība sāk par to domāt, ir jau konkrēts priekšlikums," norādīja prezidents.
Bet varbūt Latvijai jāiet Polijas ceļš, izstrādājot pašiem savu likumu? Levits norādīja, ka ideja ir apsverama, bet vienlaikus arī nedrīkst pieļaut ekstrēmo robežu pārkāpšanu. "Tas ir patiešām valsts uzdevums, un, ja šīs interneta globālās platformas to neievēro vai nespēj ievērot, jo katrai valstij ir savs konteksts, tas nav pieļaujams, ka kaut kādi aizliegtie vārdi, pēc kura tad tu tiec diskriminēts. Tā kā man jāsaka, ka tas ir diezgan, diezgan apšaubāmi, ja neteiktu absurdi, un katrā ziņā nav savienojams ar demokrātiju un tiesisku valsti," izteicās Levits. Viņš uzsvēra, ka vēlētos plašākas diskusijas par šo tēmu Latvijā.
