Operācijā “Melnā kase” raidījums vēlējās uzzināt, cik iespējama un vai aizvien populāra ir uzņēmēju izvairīšanās no nodokļu nomaksas, izmantojot kases aparātus, un kādus kases aparāta manipulāciju veidus šobrīd uzņēmēji izmanto.
Sazinoties ar Finanšu ministriju, raidījums noskaidroja, ka nodokļu sistēmas apiešanai visbiežāk tiek izmantoti divi paņēmieni. Abos gadījumos kases aparāti ar programmas palīdzību jau ir pielāgoti.
Pirmajā gadījumā manipulācija notiek klienta klātbūtnē, pērkot preces. Publiski redzamā kases aparāta lente griežas, pircējam pirkuma čeks tiek izsniegts, bet aparāta iekšpusē esošajā kontrollentē, pēc kuras datiem vadās Valsts ieņēmuma dienests, šāds darījums ar īpaša koda palīdzību tiek izdzēsts. Šis ir ērts krāpšanās veids, ja pie kases aparāta darbojas pats uzņēmuma īpašnieks. Pretējā gadījumā ar šo shēmu jāiepazīstina darbinieks, un tas jau kļūst riskanti.
Otrajā nodokļu apiešanas veidā pārdevējs par nodokļu mahinācijām neko nezina. Nepieciešamos datus īpašnieks noregulē pēc darba dienas beigām.
"Nodokļu optimizācija" bez manipulācijām ar kases aparātu
Ar visiem kases aparātiem šādas manipulācijas gan veikt gluži nav iespējams. Neērtākie tādā ziņā ir CHD zīmola aparāti, kuriem ir elektroniskā, nevis papīra kontrollente, kuru nevar tā vienkārši patīt vai nobēdzināt.
Tomēr šādus – jaunās paaudzes aparātus – uzņēmēji nesteidz izmantot, populārākie kases aparātu modeļi šobrīd ir, piemēram, "Samsung" vai "Optima", kuru programmatūru visbiežāk uzlauž un pielāgo.
Mēģinot sameklēt šādu kases aparātu it kā topošai ēdināšanas iestādei, raidījuma komanda sazinājās ar uzņēmumu “4 Solution”, kas specializējas tieši ēdināšanas uzņēmumu apkalpošanā. Telefonsarunā uzņēmuma pārstāvis tūlīt saprata, kas tieši tiek meklēts, taču mudināja pārdomāt visu pasākumu kopumu, kā būvēt savu naudas uzskaiti.
Savukārt tikšanās laikā kompānijas pārstāvis vairrākkārt atgādināja par "Gan Bei" skandālu, tā sekām un solīja sameklēt citus risinājumus, nevis manipulēt tieši ar kases aparātu.
“Jāsaka tā, maģiskās fleškartes mums nav un nekad nav bijis. Mūsu skatījumā ir ļoti plašs grāmatvedības iespēju loks, kas ļauj jums optimizēt nodokļus, sauksim īstajos vārdos, bet kas nav saistīts ar kases skaidras naudas pasākumu. Vieglāk nooptimizēt to visu, kad jau tas ir it kā ienācis kontā. Tad jūs varat, nu nezinu, no Kipras mājas lapas...” pauda “4 Solution” darbinieks.
Starpnieks brīdina uzmanīties no darbiniekiem
To, ka notikumi ap "Gan Bei" šajā biznesā pēdas ir atstājuši, raidījuma komandai izdevās pārliecināties arī citur - svešiniekam no ielas tikt pie aparāta ar vajadzīgo kodu nav tik vienkārši. Tomēr potenciālais ietaupījums 21% apmērā ir gana liels, lai uzņēmēji un kases aparātu tirgotāji turpinātu riskēt, tikai visa sarunāšana notiek īpaši uzmanīgi.
“Aizliegtajam paņēmienam” izdevās uziet cilvēku, kas pēc informācijas avotu teiktā, esot labs speciālists, varot palīdzēt un klientu viņam jau daudz, turklāt ne pavisam ne sīkas kompānijas.
Sākotnēji vīrietis bija uzmanīgs un atklāja vien iepriekš noskaidroto par to, kuri kases aparātu modeļi ir piemērotāki, kā arī atzina, ka kafejnīcām patiešām nav viegli strādāt godīgi. Saprotot, ka sarunas biedrs ir patiešām ieinteresēts kases aparāta pirkšanā, vīrietis modrību nezaudēja, taču piedāvāja kases aparātu, ar kuru būtu iespējams manipulēt pēc iestādes atvēršanas.
“Pagaidām vajag nopirkt to [kases aparātu] un tad skatīsimies. Varbūt, ka tur nemaz nebūs ko ņemt nost,” sacīja speciālists.
Pie viena vīrietis ieteica būt uzmanīgiem arī ar darbiniekiem - par šādām lietām pļāpāt ar viņiem nevajagot. Sevišķi uzmanīgi jāizturas pret jauniešiem.
“Kādi cilvēki tur strādās, arī jāskatās. Ir jau visādi. Aizskries, kaut ko pateiks,” brīdināja vīrietis.
Ar trauciņu zem kases
Vēloties noskaidrot kāda esoša uzņēmēja pieredzi, kā visus ienākumus valstij nerādīt, raidījuma komandas uzmanības lokā nonāca ss.lv portālā pārdošanā par 40 tūkstošiem eiro izliktais nakts lokāls “Ūsas”. Uzdodoties par potenciālo pircēju, raidījums devās aprunāties ar tā pašreizējo īpašnieci.
Izrādījās, ka uzņēmums ta vietā, lai riskētu, manipulējot ar kases aparātiem, vienkārši neizsit un nedod klientiem čekus.
“Mēs lavierējam ar trauciņu apakšā kasei,” atklāja uzņēmēja.
Ilgāk strādājošie darbinieki jau ir labi apmācīti un naudu liekot, kur vajag, savukārt jaunpienācēji vienkārši neizsitot čeku.
“Par bārmeņiem arī ir tā, ka to algu, kas viņam skaitās oficiāli, mēs maksājam tik lielu, lai ar to nosegtu PVN pārmaksu. Pēc tam to PVN pārmaksu mēs izvelkam uz riska nodokli, sociālo nodokli un ienākuma nodokli. Tad attiecīgi tā alga viņam mēnesī arī mainīsies. Bet jebkurā gadījumā grāmatvede uzrāda, ka mēs visu maksājam no kases,” skaidroja “Ūsu” īpašniece.
Iespējamie risinājumi - maksāšana ar karti un valsts rīkotas pirkuma čeku loterijas
Šādas mahinācijas ar nodokļiem iespējamas, ja klients par preci vai pakalpojumu norēķinās ar skaidru naudu. Ja darījumā figurē maksājuma karte, tad procesā tiek iesaistīta arī banka, un neko norakstīt vairs neizdodas. Tādēļ, lai izskaustu uzņēmumu krāpšanās iespējas, cilvēki tiek aicināti norēķināties ar karti.
Tāpat, lai izskaustu šādu uzņēmēju praksi, vairākās Eiropas valstīs tiek rīkotas valsts organizētas pirkuma čeku naudas loterijas. Tas, no vienas puses aicina iedzīvotājus pieprasīt un uzglabāt čekus, bet uzņēmējus savukārt nodrošināt, lai uzvarējušais čeks būtu arī viņu grāmatvedībā.
Arī “Aizliegtais paņēmiens” nolēma sarīkot nelielu loteriju Latvijas Televīzijas darbiniekiem, kurus aicināja iesniegt vasarā iegādātu preču pirkuma čekus. Pirkumam bija jābūt lielākam par 50 eiro. VID darbinieki šos čekus pārbaudīja konkrētajos uzņēmumos un noskaidroja, vai šādi darījumi aizvien figurē grāmatvedībā.
“Konkursā” piedalījās pirkuma čeki gan no lielām un labi atpazīstamām kompānijām, gan no nelielām. Čekos figurjaē gan būvmateriāli, gan apģērbi un santehnika, gan sadzīves tehnika.
Kopumā raidījums apkopoja aptuveni 60 pirkuma čekus no apmēram 40 dažādām kompānijām gan Rīgā, gan pārējā Latvijā.
Pēc divu nedēļu pārbaudes VID darbinieki konstatēja, ka ar lielajiem uzņēmumiem tiešām viss ir kārtībā un šādi čeki grāmatvedībā eksistē. Arī uzņēmumi ārpus Rīgas izrādījās godīgi, bet vienā no vidēji lielajām Rīgas kompānijām atklājās, ka uzņēmums iejaucies kases aparāta programmatūrā.
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm, ar uzņēmēju iejaukšanos kases aparātu datos katru gadu valsts budžetam garām aizslīd 140 miljoni eiro. VID pārbaužu laikā konstatēts, ka iejaukšanās kases aparāta datos ir pat ļoti populārs pārkāpums uzņēmēju vidū. Pērn, 2014.gadā, VID pārbaudītajos uzņēmumos bija “uzlauzts” katrs otrais kases aparāts.
Lai situāciju risinātu, VID attiecībā uz kases aparātiem šobrīd noteicis jaunas prasības uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 200 tūkstošus eiro. Viena no galvenajām izmaiņām paredz, ka kases aparātos vairs nedrīkst būt papīra kontrollentes. Lietotajai lentei jābūt elektroniskai, kas, savukārt, apgrūtinātu datu dzēšanu. Otrkārt, jaunajās prasībās palielināts soda apmērs par kontrollentes neuzrādīšanu vai pazaudēšanu.
Jaunās prasības praksē jāievieš, sākot ar nākamo gadu, taču pagaidām izskatās, ka tas tiks atliktas uz vēlāku laiku - pret tām ne vien iebilst uzņēmēji, bet arī sodu apmēri vēl kavējas likumdevēju gaiteņos.
