Ar mērķi noskaidrot, kādus praktiskus padomus par to, vai un ko stāstīt bērniem, lai tas būtu tikumīgi, var dot Saeimas deputāti, juristi un izglītības jomas speciālisti, raidījuma komanda radīja leģendu par krustcelēs nonākušu 7. klases audzinātāju. Sākoties mācību gadam, viņa vērsusies pie vecākiem ar lūgumu ierosināt, par ko derētu ar bērniem runāt klases audzināšanas stundā. Kādas meitenes mamma, kas, pēc skolotājas ziņām, pati ir homoseksuāla, ierosinājusi, ka, tā kā šobrīd daudzi runā par homoseksualitāti un pret šiem cilvēkiem ir jaušama neiecietība, derētu ar bērniem to pārrunāt.
Skolotāja, negribot nedz izsaukt nosodījumu, nedz tikt uzskatīta par homoseksuālu cilvēku nīdēju, nolēma lūgt padomu ekspertiem. Pēc būtības uz šo jautājumu būtu jāatbild Izglītības likuma vadlīnijām, taču darbs pie to izstrādes vēl tikai sācies.
Kā pirmo, atsaucoties uz kādas nevalstiskās organizācijas ieteikumu, skolotāja sazvanīja tikumiskās audzināšanas grozījumu autori - Saeimas deputāti Jūliju Stepaņenko (“Saskaņa”). Stepaņenko jautājums nepārprotami samulsināja. Īsti nespējot atbildēt, kā skolotājai vajadzētu rīkoties, Saeimas deputāte solīja skolotājai atzvanīt, taču rezultātā saņemtajā e-pasta vēstulē bija vien ieteikums vērsties pie Valsts izglītības un satura centra (VISC).
Arī no Saeimas deputātes Ingūnas Rībenas (Nacionālā apvienība) padomu gūt neizdevās - sākotnēji politiķe ierosināja jautājumu pārrunāt personīgas tikšanās laikā, taču ne nākamajā dienā, ne arī pēc tam vairs nebija sazvanāma.
Savukārt Saeimas deputāte Ilze Viņķele (“Vienotība”) , kas līdz šim nav atbalstījusi likuma grozījumus, uzskatot tos par absurdiem, aicināja skolotāju uzņemties atbildību, nebaidīties un runāt ar skolēniem, bet par mammas materiāliem pakonsultēties ar “Papardes ziedu”, kā arī VISC. Viņa arī ieteica jautājumu aplūkot plašākā kontekstā, piemēram, runājot arī par tradicionālu, par šķirtu un viena vecāka ģimeni. Gadījumā, ja homoseksuālā mamma pati gribētu klasei pastāstīt par to, Viņķele aicināja izvērtēt, kā uz to varētu reaģēt viņas meita.
Vēršoties VISC, skolotāja saņēma ieteikumu izrunāt šo ierosinājumu ar pārējo bērnu vecākiem un skolas admnistrāciju, iespējams, sasaukt vecāku sapulci vai klašu audzinātāju metodisko apvienību, bet pavisam noteikti pašai nekādu atbildību neuzņemties.
Līdzīgi arī aptaujātā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas darbiniece aicināja labāk par šo jautājumu nerunāt un kaut kā izgrozīties, biedējot ar iespējamo ažiotāžu, ko šāda klases audzināšanas stunda sacels sabiedrībā.
“Ir jārēķinās ar to sabiedrību, kurā mēs esam. Un... jūs ļoti riskējat, jūs saprotiet. Jūs pati personīgi ļoti riskējat. Redzēsiet, pēc tam būs pilnas avīzes, pilni mediji ar jūsu stundu,” brīdināja komitejas pārstāve.
Viņa atgādināja, ka valdošā koalīcija Rīgas domē šobrīd ir par tradicionālajām ģimenes vērtībām un, lai nesanāktu nepatikšanas, ieteica sarunu par attiecībām, kurā pieminēta arī homoseksualitātes tēma, atlikt uz mācību gada beigām. “Neko nedariet sasteigti. Sakiet - esmu saņēmusi šo tēmu, plānoju, kā, ko izdarīt, meklēju informāciju un tamlīdzīgi,” pamācīja komitejas darbiniece.
Toties Izglītības kvalitātes valsts inspekcijas vadītāja Inita Juhņēviča skolotājai ieteica parunāt ar klases vecākiem un runāt tikai ar tiem bērniem, kuru vecāki tam ir piekrituši.
Savukārt Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas darbiniece Laila Grāvere kā juriste skolotājai skaidroja, ka šis temats audzināšanas stundā nav obligāts. Programmā tas esot paredzēts sociālo zinību priekšmetā, un, ja vairākums bērnu vecāku neuzstāj, tad par to var nerunāt. Tiesa, viņa arī atgādināja, ka nevar neņemt vērā, ka mūsu sabiedrībā ir homoseksuāli cilvēki, un aicināja izglītot jauniešus par par šo tematu, lai neiecietība un neinformētība kādā brīdī nekļūtu par iemeslu izsmieklam vai pat nelaimei.
Tālāk ar šo pašu jautājumu – stāstīt vai nestāstīt skolēniem par viendzimuma attiecībām – raidījums devās uz vairākām nevalstiskām organizācijām.
Kā pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāve, ardobierdrība šajā jautājumā varētu palīdzēt vien tajā gadījumā, ja skolotāja būtu tās biedre, un arī tad – tikai vajadzības gadījumā nepieļaujot nesaskaņotu skolotājas atlaišanu no darba.
Turpretī organizācijas “Papardes zieds” ieteikumi sakrita ar Viņķeles viedokli – jautājums klasē jāpārrunā, taču plašākā kontekstā un ne tā, ka visa stunda būtu veltīta homoseksualitātei, turklāt arī jāizvērtē riski, ko šāda saruna varētu radīt homoseksuālu vecāku bērniem.
“Es domāju, ka būtiski ir noņemt spriedzi jebkura veida ģimenei. Būtu svarīgi, lai bērni nonāktu pie secinājuma, ka viņiem vissvarīgākais ir, lai par viņiem rūpējās, lai viņus mīl, lai ciena viņu viedokli, neraugoties uz to, kāda tā ģimene,” lēsa organizācijas pārstāve.
Tāpat “Aizliegtais paņēmiens” jautāja arī atsevišķām skolām, kā tās rīkotos, ja kāda mamma ierosinātu, ka audzināšanas stundā būtu jāpārrunā jautājums par homoseksuālām ģimenēm.
Rīgas Ķengaraga vidusskolas direktore atbildēja, ka vadītos pēc Izglītības likumā rakstītā. Proti, katrs skolotājs ir atbildīgs par to, kādas mācību metodes un mācību materiālus viņš izvēlas, taču skolas vadībai ir jākontrolē, vai izvēlētais ir atbilstošs bērnu vecumam.
“Paldies Dievam, šādā situācijā neesam nonākuši, ceru arī nenonāksim līdz brīdim, kad būs skaidrība, ko īsti valsts likumdevējs ir domājis vadlīnijās ar vārdu tikumiskā audzināšana,” piebilda direktore.
Arī Madonas 1.vidusskolas direktore atzina, ka būtu piesardzīga un viebalsīgi atbildību neuzņemtos. “Es visdrīzāk pakonsultētos vēl ar klases vecākiem, ar pārējiem, kā viņi iesaka. Vai viņi neiebilst, jo tur tad atkal dažādi var to traktēt un izvērtēt. Teiks, ka tas ir pamudinājums uz homoseksualitāti, tādu ģimenes modeli,” sacīja direktore.
Savukārt Carnikavas pamatskolas un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas pārstāvji lēsa, ka visdrīzāk iebilstu pret šāda temata izvēršanu septītajā klasē – pietiktu vien ar pieminēšanu, ka šādas attiecības pastāv un ir legālas vairākās Eiropas Savienības valstīs. Skolu direktori šādu lēmumu pamatoja ar to, ka homoseksualitāte nav ietverta starp mācību standartos norādītajām tēmām.
“Ja būs programmā - darīsim!” apliecināja Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktors.
Jau ziņots, ka ažiotāžu sabiedrībā raisīja Rīgas mēra Nils Ušakovs (“Saskaņa”) lēmums pārbaudīt mācību materiālu izmantošanu Rīgas skolās pēc tam, kad Āgenskalna valsts ģimnāzijas skolotāja uzdeva vidusskolas klasē analizēt Agneses Krivades dzejoli, kurā ir vairāki necenzēti vārdi.
Bet žurnāls "Ir" vēstīja, ka Rīgas 1. ģimnāzijas direktors nav atļāvis rādīt, pēc viņa domām, provokatīvu filmu skolēniem, jo tā paredzēta tikai pilngadīgiem cilvēkiem. Tikmēr Rīgas Lietuviešu vidusskolā notiek satura pārbaudes pēc Ginta Budes lekcijas par skolas formām.
