«Aizliegtais paņēmiens» vēršas tiesā pēc Mežaparka estrādes rekonstrukcijas tāmes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lai saņemtu Mežaparka estrādes tāmi, Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" vērsīsies tiesā. Tā mērķis ir panākt, ka visu valsts un pašvaldību konkursu uzvarētāju darbu tāmes tiek publicētas internetā un ar tām var iepazīties jebkurš interesants. 13. Saeimā ievēlētie politiķi lielākoties ideju – publiskot uzvarētāju tāmes – atbalsta.

Raidījuma galvenais mērķis – lai caurspīdīgums mazinātu korupcijas riskus konkursos. Teorētiski pašlaik publicēt tāmes valsts vai pašvaldības iestādēm nav aizliegts, bet normas to darīt obligāti arī nav. To pierāda Rīgas domes rīcība, atsakot raidījumam atklāt Mežaparka estrādes rekonstrukcijas darbu tāmes.

Rīgas dome kā pamatojumu e-pastā pauda: Publisko iepirkumu likumā ar mērķi noteikts – pretendentu piedāvājumi nav vispārpieejama informācija. Šāds ierobežojums likumā noteikts, lai aizsargātu komersantu likumiskās intereses attiecībā uz komercnoslēpumu.

Raidījums vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā, tikko kā būs saņēmis oficiālu atteikumu no Rīgas domes.

Saeimā ievēlētie politiķi, jautāti, vai viņi būtu gatavi mainīt likumus un ieviest kārtību, ka tāmes ir publiskas un publicētas, pārsvarā bija atturīgi.

"KPV LV" līderis Aldis Gobzems atbildēja, ka, viņaprāt, jautājums par to, kā cīnīties ar problēmām iepirkumos, būs atvērts jaunajā Saeimā un jaunajā valdībā. "Par publiskumu, es domāju, ka tur globāli nevajadzētu būt nekādām šaubām," teica Gobzems.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā "Vienotība") uzstāja, ka, skatoties no vispārējām konkurences tiesībām, atklāt tāmes būtu problemātiski.

"Pēc būtības tas, kas notiek, ir viens no tirgus dalībniekiem šādā veidā paziņo savu komercnoslēpumu, savas cenas.

Kādas situācijas tas rada nākamajos iepirkumos, ir pilnīgi skaidrs, ka tiek koordinēta rīcība starp visiem tirgus dalībniekiem, viņi zina, kā rīkoties nākamajā reizē. Jā, un tas rada diezgan lielas problēmas," teica Ašeradens.

Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts Roberts Zīle aicināja skatīties uz citu valstu pieredzi: "Nu, droši vien, publiska informācija droši vien, ka varētu būt. Bet tas ir profesionāls jautājums, to droši vien dara visā Eiropas Savienībā. [..] Tur droši vien tā kārtība ir sen noteikta un piemērota. Tur nav jāizdomā velosipēds. Jāpaskatās, kā tas ir tajās valstīs, kurām mēs gribam līdzināties, Zviedrija vai Dānija vai tādas valstis."

"Attīstībai/Par!" līderis Daniels Pavļuts pauda, ka, viņaprāt, iepirkumu konkursu uzvarētāju tāmes nevajadzētu slēpt. 

"Ja ir runa par iesniegtajiem piedāvājumiem, es saprotu, ka var būt juridisks arguments, ka iesniegtie piedāvājumi var saturēt tiešām komercnoslēpumu, es saprotu, ka šāds viedoklis var pastāvēt.

Tai pašā laikā attiecībā uz uzvarošo piedāvājumu, ar kuru ir slēgts līgums, kas tad ir par pamatu valsts budžeta izlietojumam, tā nu gan, manuprāt, būtu informācija, kas varētu tikt publiskota.

Šeit es vairs neredzu pamatu, kāpēc šo informāciju vajadzētu vai varētu nerādīt sabiedrībai," teica Pavļuts.

Līdzīgu viedokli pauda Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis Armands Krauze: "Jā, es domāju, ka tajā brīdī, kamēr notiek konkurss vai arī vēl ir process, kurā var to procesu pārsūdzēt – noteikti nevajadzētu. Jo tas tiešām varētu ietekmēt pašu konkursa gaitu, bet pēc tam, it īpaši tad, kad objekts ir pabeigts un nodots, tur nekādam noslēpumam nevajadzētu būt."

No partijas "Saskaņa" Saeimā ievēlētais deputāts Ivars Zariņš uzskata, ka, atrodot risinājumu, kā tāmes publicēt, tās varētu būt pieejamas internetā. "Galu galā tā ir mūsu visu pašu nodokļu maksātāju nauda, valsts nauda, pašvaldības nauda. Būtu tikai pareizi, ka tās izmantojumam varētu sekot līdzi. Jautājums ir, kā to var fiziskā veidā īstenot, lai netiktu apdraudētas komersantu intereses un viņu tiesības uz šo komerciāli sensitīvo informāciju neizpaust," pauda Zariņš.

Arī Juta Strīķe no Jaunās konservatīvās partijas uzskata, ka slepenība nav pieļaujama: "Ja nevar izskaidrot, kas tur ir slepens... Nevar vienkārši būt viss komercnoslēpums, firmas nosaukums, viss komercnoslēpums, tas, ka būvē, komercnoslēpums. Varbūt arī tā būve ir komercnoslēpums? Ja firma grib ļoti noslepenoties, lai viņa nedodas publiskajos iepirkumos, lai taisa privātas būves, privātas mājas, un tad viņam neviens neko neprasīs. Bet, ja viņi grib palikt bagāti no iedzīvotāju naudas, tad viņiem ir jāsaprot, ka viņiem ir arī jāatskaitās."

Būvnieki iepriekš raidījumam pauda piesardzību attiecībā pret tāmju publiskošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti