Šobrīd ierasto klusumu Aizputes nomaļajās ielās pārtraukuši kanalizācijas izbūves darbi. Tas ir liels notikums, ko vēro ne viens vien Zaķu ielas iedzīvotājs.
Beidzot 21.gadsimts ienāk arī mazpilsētā – saka aizputniece Velta Ruzaiķe. Viņu kā pensionāri gan bažīgu dara tēriņu pieaugums par gaidāmajām ērtībām: “Pašiem, es tā saprotu, būs jārok līdz mūsu tualetes akai. Neviens cits to neraks.”
Jaunais kanalizācijas tīkls aptver vairāk nekā desmit Aizputes ielas vai to posmus. Tie ir 162 privātīpašumi, kam tālāk pašiem būs obligāti jāveic pieslēgumu izbūve. Iedzīvotājiem šim mērķim saskaņā ar saistošajiem noteikumiem ir iespēja saņemt pašvaldības līdzfinansējumu 30-40 eiro apmērā par pieslēguma metru.
Aizputnieki bijuši aktīvi, un šogad novada budžetā atvēlētie 15 tūkstoši eiro praktiski jau esot beigušies. “Droši var rakstīt iesniegumus, mēs tos pieņemsim. Nākamā gada budžetā atkal paredzēsim 15 tūkstošus eiro, varbūt pat vairāk,” stāsta Aizputes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Jankovskis.
“Uz vienu īpašumu, kā līdz šim bijis, nepieciešami no 500-1200 eiro. Nav mums sarežģīti īpašumi, kur būtu ļoti gari tīkli jābūvē vai ļoti daudz akas jāliek,” saka SIA „Aizputes komunālais uzņēmums” valdes locekle Vēsma Martuzāne.
Iepriekšējos gados divās kārtās ar Eiropas fondu līdzfinansējumu izbūvēti ūdens un kanalizācijas tīkli 8 kilometru garumā. Šovasar sāktā trešā kārta ir noslēdzošais posms. Izbūvējamo kanalizācijas tīklu kopgarums ir nepilni 3 kilometri. Tiks izbūvēts arī spiedvads un trīs sūkņu stacijas.
“Viena sūknētava būs te, zālītē, tad šeit pašteces līnija pa šo ielu un Zaķu ielu. Tad mums spiedvads jāpārbūvē pāri ar caurduri,” skaidro SIA „Būvmehanizācija” projektu vadītājs Arvis Krivcovs.
Kanalizācijas tīklu un infrastruktūras izbūves kopējās izmaksas nedaudz pārsniedz vienu miljonu eiro. No tiem 81% ir Eiropas fondu līdzfinansējums, kuru var nākties daļēji atmaksāt, ja nebūs 100% pieslēgumu skaits centrālajai kanalizācijas sistēmai.
