Tā kā no 2024.gada visās skolās vidējā izglītības līmenī būs jāapgūst aizsardzības mācība, ir jāsagatavo skolotāji, kuri varēs iepriekš minēto priekšmetu mācīt, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" teica Jaunsardzes un informācijas centra direktors Aivis Mirbahs.
Viņš skaidroja, ka pašlaik notiek diskusijas par jauno studiju programmu, kā arī ir jānoslēdz līgums ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Paredzēts, ka aizsardzības mācības skolotājus apmācīs arī citās augstskolās, kur sagatavo pedagogus, piemēram, Liepājā un Daugavpilī. Tā kā topošajiem aizsardzības mācības skolotājiem būs jāiziet arī praktiskās mācības, pašlaik vislielākās grūtības sagādā tas, kā Jaunsardzes un informācijas centram, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem savas apmācības pārvērst LSPA kredītpunktos.
Jautāts, kādēļ jaunā mācību priekšmeta skolotājus neapmāca Latvijas Aizsardzības akadēmijā, Mirbahs uzsvēra, ka tas darīts speciāli, lai izvairītos no skolotāju militarizācijas. "Mēs gribam, lai viņi stāv uz abām kājām - lai ir gan militārā specializācija, gan civilā puse. Lai ir izpratne par abām jomām," teica Mirbahs.
Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts vēsta, ka LSPA studiju programmu apņēmusies izstrādāt un licencēt līdz nākamā gada septembrim. Tā tiks veidota pēc moduļu principa. Tajā tiks iekļauts specifisks modulis "Valsts aizsardzības mācība", un tajā būs iegūstama gan sporta skolotāja, gan valsts aizsardzības mācības skolotāja kvalifikācija.
Ministrijā norāda, ka, lai nodrošinātu aizsardzības mācības pasniegšanu ikvienā vidējās izglītības iestādē, kopumā būs nepieciešami līdz 350 jaunsargu instruktoru, kas nozīmē, ka esošais jaunsargu instruktoru skaits turpmākajos gados būs jāpalielina līdz pat trim reizēm.
Valsts aizsardzības mācību pasniegs Jaunsardzes un informācijas centra personāls - jaunsargu instruktori. Daļa jaunsargu instruktoru ir civilpersonas - darbinieki, daļa - profesionālā dienesta karavīri, kas pārvietoti uz centru.
Jau šī gada septembrī studijas sāks 19 jaunsargu instruktori, no tiem 15 LSPA, divi - Daugavpils Universitātē un divi - Liepājas Universitātē. Plānots, ka turpmākajos gados apmācīt varētu vēl līdz 80 cilvēkiem.
Paredzēts, ka šogad topošo aizsardzības mācības skolotāju sagatavošanai tērēs 11 435 eiro, 2019.gadā - 34 820 eiro, 2020.gadā - 59 920 eiro, bet 2021.gadā - 85 420 eiro. Vairākiem instruktoriem jau ir augstākā izglītība, un viņi šogad apmācīs skolēnus 14 izglītības iestādēs, kas izvēlētas pilotprojektam.
KONTEKSTS:
Nākamajā mācību gadā pilotprojektā 14 skolās paredzēts ieviest valsts aizsardzības mācību, un šo apmācību paredzēts īstenot divus gadus - 10.un 11.klasē, bet jau 2024.gadā tā vidusskolēniem pārtaps par obligātu mācību priekšmetu.
Diskusijas par to, vai skolās nepieciešama īpaša valsts aizsardzības mācība, ilgušas vairākus gadus. Līdz šim šādas, bieži pašu skolu izstrādātas un savstarpēji atšķirīgas mācību programmas piedāvājušas 19 mācību iestādes.
