Šobrīd karavīra mēnešalga pirmajā dienesta gadā ir 470 eiro. No minimālas algas valstī to pašlaik šķir 90 eiro. Nākamgad kareivju alga vēl vairāk tuvināsies minimālajai algai, kas pieaugs no pašreizējiem 380 eiro līdz 430 eiro. Līdz ar valdības lēmumu palielināt minimālo algu valstī, karavīru atalgojums vairs nav konkurētspējīgs. Armijai kļūst aizvien grūtāk konkurēt ar civilo sektoru, uzsver AM.
"Būvniecības apjomi pieaug, šīs algas pieaug. Līdz ar to arī atkal ir riska faktori, kas mūs var ietekmēt (..)," atzīst aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Kā saka Bergmanis, karavīru aizplūšanu no bruņotajiem spēkiem ir izdevies apturēt, taču ir svarīgi karavīrus motivēt. Tāpēc AM plāno palielināt pamatalgojumu par 50 eiro mēnesī.
Šo ieceri otrdien, 29. augustā, skatīs valdībā. Papildu finansējums no valsts budžeta nebūs vajadzīgs. Naudu algu celšanai ministrija ņemšot no savām iekšējās rezervēm.
"Ja paaugstināsim, tad pirmā gada karavīram tas [atalgojums] būs 520 eiro. Pie šīs naudas nāk klāt īres kompensācija un ēdināšanas nauda. Kad saliekas viss kopā, tā summa ir savādāka," piebilda ministrs.
Karavīru mēnešalga ir atkarīga no izdienas gadiem, dienesta pakāpes un kategorijas. Tā var svārstīties no 470 līdz 1300 eiro. Karavīriem ir arī speciālas piemaksas par dienestu specifiskos apstākļos, risku dzīvībai, kā arī dalību starptautiskajās operācijās.
Rekrutēšanas un atlases centrā apstiprina - pamatalgas palielināšana būs motivējošs faktors, lai piesaistītu jaunus, potenciālos profesionālā dienesta karavīrus.
Centrs ik gadu izbrāķē ap 30% jauniešu. Pērn plānoja atlasīt 700 jauniešus, taču ieceri izdevās izpildīt pat 85%. Arī šogad neizdosies nodrošināt armijai nepieciešamos 800 potenciālos karavīrus. Lai armijā noturētu kadrus, pērn Saeima pieņēma grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā.
"[Mērķis ir] motivēt karavīrus maksimāli ilgi dienēt. Un otrs - tiem, kuri ir aizgājuši no bruņotajiem spēkiem, radīt situāciju, kas veicinātu viņu atgriešanos, ja tas ir nepieciešams bruņotajiem spēkiem. (..) Ja kāds nodienējis bruņotajos spēkos 10-12 gadus, tiesības uz izdienas pensiju nav iestājušās. Viņš var atgriezties dienestā, uzsākt no jauna dienestu, kamēr izpildās nosacījumi izdienas pensijas piešķiršanai," teica AM Sociālo lietu nodaļas vadītājs Andris Jaško.
Mērķis ir motivēt karavīrus dienēt vismaz 25 gadus. Par katru nodienēto gadu pēc atjaunošanās aktīvajā dienestā pensija tiks palielināta par 2%. Līdz šim nereti, karavīri sasniedzot izdienas vecumu, izvēlējās atstāt dienestu un strādāt citur.
