"Šeit ir tāda siltā drēbe un kombinezona bikses – tās ir tīras, tur nav nekas slikts." – "Jā, noderēs, noderēs. Labi, liels paldies jums!" – "Nav par ko! Lai viņiem labi klājas!" – saka pie autobusa sastaptās kundzes, kas par akciju dzirdējušas Latvijas Radio ziņās.

Velta, kas karavīriem sagādājusi segas, uzsver, ka ir pašsaprotami palīdzēt un sniegt savu atbalstu: "Tas taču ir elementāri, – ja kaut kur iet slikti, tad ir jāpalīdz! Es esmu par ukraiņiem un vispār par brīvību kopš dzimšanas!"

Arī Taiga, kura šoreiz karavīriem ir uzadījusi vilnas zeķes, stāsta, ka šī nav pirmā reize, kad palīdz, – to dara regulāri: "Es esmu no tiem laikiem, kas zina, ko nozīmē dzīvot tajā režīmā, un es negribu, ka mani bērni un mani mazbērni izaug tur. To nevar paskaidrot, tas ir "jāizbauda", lai to saprastu."

Visvairāk cilvēki ziedo apģērbu – silto veļu, zābakus, zeķes, cimdus, tāpat arī segas, guļammaisus un citus sildošos elementus.

Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, vecākais eksperts starptautiskās militāri reliģiskās sadarbības jautājumos Elmārs Pļaviņš norādīja, ka ziedojumus vāc autobusā, jo tā ir ne tikai vieglāk un ātrāk aizvest, bet arī ukraiņi varēs autobusu izmantot.

"Šis busiņš aiziet uz Slovjansku konkrētai vienībai, kur vienības karavīri izmantos loģistikā, lai aizvestu, atvestu karavīrus, lai saliktu arī kādas lietas, ko nodrošināt, vai lai pārvietotos," pauda Pļaviņš. 

Svarīgākais nav daudzums, cik katrs spēj noziedot, bet gan tas, ka cilvēki vispār palīdz, uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Komunikācijas pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Māris Tūtins.

"Viņi [karavīri] redz, ka tur ir apkopotas mantas, ko ir ziedojuši vienkāršie Latvijas cilvēki, atlicinot pēdējo centu, pēdējo santīmu, un, nopērkot viņiem šīs zeķes, termoveļu, tieši tas, kas karavīram frontē ir visvairāk vajadzīgs, jo ziemā ir auksts, naktīs it sevišķi ir auksts, tādēļ šis siltums – pievienotais emocionālais siltums – viņiem ir ļoti svarīgs," pauda Tūtins.

Autobusā savāktos iedzīvotāju ziedojumus papildina arī par Latvijas uzņēmēju ziedoto naudu iegādātie ģeneratori, tostarp arī pašu uzņēmēju sagādātie ģeneratori, ugunsdzēsēju sūkņi un transformatori.  

KONTEKSTS

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.