Kopā ar automašīnām uz Ukrainu devās arī "Kroņa" frikadeļu un zirņu zupas, ko ēdīs Odesas aizstāvji. Tāpat kā "Dobeles dzirnavnieka" auzu pārslas, mednieku desas un konservi. Tikmēr braucēji paši filmējuši video, lai būtu neliela atskaite daudzajiem ziedotājiem.

Ideja radās zemniekam Normundam Kalniņam. Viņš redzēja, ka kādreizējais strādnieks, bet tagad Ukrainas aizstāvis Saša uz tanka stāv sporta kurpēs. Aicināja ziedot zābakus. Nedēļas laikā tas izvērtās piecu auto kolonnā, vedot arī nakts optiku.

Un, protams, zābakus Sašam un pārējiem.

Kalniņš sacīja: "Patīk pašam būt klāt un redzēt, kam tu to nogādā. Vislielākais prieks par cilvēkiem, kas iesaistījās, un par to atbalstu. Visi iedeva vairāk, nekā vajadzēja."

Viens no aktīvistiem Mārtiņš Gierkens piebilda: "Tiklīdz padzirdējām, tā ar savu dvēseli, visu, ko spējām. Palīdzēju ar busu, ar braukšanu. Un, kā visi, kas iesaistījās, – no sirds. Mana bērna grupiņa uzzīmēja pat smuku grāmatiņu."

Savukārt Aivars Reimanis sacīja: "Tu esi iedevis savu mazo artavu lielajā notikumā. Ar cerību, ka kaut ko tas mainīs!"

Starp latviešu braucējiem – arī ukrainiete Jūlija, kura patvērumu radusi Rīgā.

"Puiši no Odesas ir ļoti pateicīgi, ka visu to atvedām. Sirsnīgi aprunājāmies. Viņi ir sajūsmā, kā jūsu valsts viņiem palīdz!" viņa teica.

Busu un kravas nodošana bijusi ļoti sirsnīga.

Aktīvists Artis Galējs teica: "Šķiršanās. Kad lieliem vīriem asariņa sariešas šķiroties." Bet Jānis Pučurs papildināja: "Trīs dienu kompānija, labas attiecības, prieks par padarīto un arī nogurums. Es novēlu izturību un veiksmi!"

Latvijā visi atgriezās vienā busiņā Pūpolsvētdienā. Gierkens norādīja: "Sievai vēl šodien vārda diena! Paņēmām kūku Ukrainā. Sieva Anita."

Tikmēr Normundam Kalniņam telefonā īsziņa ar jautājumu, kad nākamais reiss – cilvēki grib palīdzēt vēl.