Salīdzinot ar pagājušajām Eiroparlamenta vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte augusi par 3,27 procentpunktiem. Lielākais pieaugums vērojams Rīgā un Vidzemē, bet teju nemainīgi zema balsotāju aktivitāte bijusi Latgalē, kur pēc provizoriskajiem aprēķiniem balsot devušies vien par 0,15 procentpunktiem vairāk vēlētāju nekā iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās.
Lielā mērā kopējais aktivitātes kāpums valstī saistāms ar trīs iepriekšbalsošanas dienām, kad, par spīti tehniskajām problēmām CVK datu apmaiņas sistēmā, izvēli izdarīja trešā daļa aktīvo vēlētāju jeb 11,22 procenti balsstiesīgo. Salīdzinājumam: 2014. gadā trīs iepriekšbalsošanas dienās uz iecirkņiem devās teju divreiz mazāk – 6,84 procenti balsstiesīgo.
