Alojas dzīvnieku patversmē joprojām lielākoties nonāk tādi dzīvnieki, kuriem zem ādas nav ievadīta mikroshēma, un tātad nav arī iespējams noteikt šo suņu saimniekus.
Tāpēc, lai samazinātu klaiņojošo dzīvnieku skaitu, Alojas novada pašvaldības policijas inspektors kopā ar veterinārārsti jau kopš septembra dodas reidos, veicot kontroli par suņu čipošanu un reģistrēšanu.
“Tad, kad es sāku strādāt, tad es ievēroju, ka pretī man mājdzīvnieki nāk vairāk nekā cilvēku. Izdomāju, ka vajadzētu kaut ko lietas labā darīt. Tas īstenībā ir laikietilpīgs process, jo aizbraukt no saimniecības uz saimniecību, pārbaudīt dzīvnieku, pierakstīt datus - nu, neko īpaši daudz jau tu nevari paspēt,” atzīst Alojas novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Normunds Šults.
Dienā pašvaldības policija dodas vidēji uz 20 - 30 lauku sētām. Pirmie rezultāti liecina, ka lielākoties dzīvnieku saimnieki ir apzinīgi un obligāto prasību izpildījuši.
“Pagājušā gada novembrī nočipoju Tobi. Tas ir vienkārši tāpēc, lai, ja gadījumā pazūd, tad viņu tā kā vieglāk ir atrast. Tas nav grūti un arī nav dārgi,” uzskata Tobja saimnieks Raitis Neļķe.
Pēdējā reidā pārbaudīti 36 suņi, no tiem 10 nebija čipoti un reģistrēti. Par to saimniekam var piemērot naudas sodu līdz 210 eiro.
Policijas inspektors suņu īpašniekus uzreiz gan nesoda, bet izraksta brīdinājumu un vienojas, kad dzīvnieks tiks čipots un reģistrēts. Arī šajā reizē no 13 pārbaudītiem suņiem seši ir bez čipa.
Tie lauku iedzīvotāji, kuri obligāto prasību nesteidz izpildīt, uzskata, ka čipošana nav vajadzīga. Tā esot dārga, turklāt neesot nepieciešams čipot un reģistrēt suni, kurš dzīvo tikai sētā vai arī, saimnieka ieskatā, ir pārāk vecs.
“Tās tā kā nevarētu būt atrunas, kāpēc viņu nečipo, jo bieži vien arī šie vecie dzīvnieki, kuri jau vairs īsti neredz, viņi aizklīst lēnā garā no mājām, un tieši tas pat ir skumīgāk, jo saimnieks pēc tam pārdzīvo. Un mēs meklējam saimnieku un nevaram viņu atrast. Tad dzīvniekam jādzīvo patversmē. Ja mēs sakām, ka čipošana ir dārga, tad ir jāpārdomā, vai dzīvnieku vispār vajag,” norādīja veterinārārste Inga Mauriņa-Kaļva.
Kad lauku sētas būs apsekotas, pašvaldības policija un vetārste dosies reidos uz novada pilsētām un ciemiem. Vēl gan esot jāizlemj, kādā veidā maršrutu un darbu plānot.
Bet jau tagad ir skaidrs, ka šis kontroles mehānisms strādā, jo novadā arvien pieaug čipoto un reģistrēto dzīvnieku skaits.
