Pašlaik skolotāju atalgojumam Latvijā ik mēnesi tērē nedaudz vairāk par 16,5 miljoniem eiro. Savukārt alternatīvajam modelim būtu nepieciešami papildus 1,9 miljoni eiro ik mēnesi, liecina alternatīvā modeļa izstrādātāju aprēķini.
Batņa gan uzsver, ka precīzi aprēķini par reformas izmaksu varētu būt vien Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).
Batņa skaidroja, ka piedāvājuma būtiskākā atšķirība no IZM modeļa ir atteikšanās no algu grupēšanas atkarībā no skolas lieluma. IZM modelī tiek piedāvātas piecas grupas, kurām atalgojums varot atšķirties par vairākiem simtiem eiro. Savukārt alternatīvajā piedāvājumā to mēģināts izlīdzināt.
IZM izstrādātājs modelis neesot slikts, bet tajā ir daudz nepilnību. Galvenā no tām ir skolotāju nostatīšana vienam pret otru. Uz to esot norādījuši pedagogi no lauku reģioniem, pastāstīja Batņa. Tāpat šajā modelī iecerēts iekļaut arī pirmsskolas pedagogus, kurus grib pielīdzināt skolās strādājošajiem.
Ikšķiles vidusskolas direktors atzīst, ka arī ar alternatīvo modeli skolu tīkla mazināšana ir neizbēgama. Sākumskolas bērniem gan būtu jāsaglabā izglītības iespējas tuvāk mājām.
Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) atbalstījusi alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli. Organizācijas vienojās veidot darba grupu, lai pilnveidotu šo modeli.
