''Sakarā ar lielu pacientu skaitu ģimenes ārsts jaunus pacientus savā praksē nereģistrē un nereģistrētus pacientus nepieņem'' - vēsta uzraksts pie ārsta kabineta. Ārsti atzīst, ka jau šobrīd viņiem nākas dienā atteikt vidēji 10 pacientiem, jo to vienkārši ir pārāk daudz. Bet kāda būs situācija aprīlī, kad no darba aizies vēl viena kolēģe, to nezina ne ārsti, ne pacienti.
Prom ejošās ārstes pārziņā šobrīd ir 1900 cilvēki. Viņu vidū arī Anatolijs, kurš nule iznācis no vizītes, un viņa paziņa Tamāra Stafecka. Abi satraukušies, jo pie cita ārsta pagaidām netiek. "Bijām pie Žīgura, viņam viss aizņemts. Biju pie Prindules, viņa arī atteica – viņai ir visi bērni no dakteres Priedītes paņemti, Ausma Meninga arī teica, ka līdz 15. aprīlim nevienu neņem," stāsta paciente Tamāra Stafecka.
Ķīlnieku lomā ir ne tikai pacienti, bet arī šeit palikušie ārsti. Atsakot savā praksē reģistrēt jaunus cilvēkus, viņiem jāsamierinās ar “sliktā” vai “neatsaucīgā” daktera tēlu. Taču viņu pretarguments ir – pašu cilvēku intereses.
"Tīri tehniski jau viņus var pierakstīt, bet tad ir tas, ka nevar izpildīt tos kritērijus, kas ir noteikti kā kvalitātes kritēriji. Tas ir tas, lai cilvēks pēc tam vispār tiek pie tā ārsta klāt," klāsta ģimenes ārsts Jānis Stabingis.
Stabinga praksē šobrīd ir 1780 pacientu – tas esot uz kvalitātes noturēšanas robežas. Alūksnē un Liepnā pie viņa nāk padsmit cilvēku dienā. Pededzē, kur viņš arī piebraukā – ap 35 pacientiem dienā. Tātad esošo ārstu prakses ir pilnas vai tuvu tam, bet bez daktera palikušajiem palīdzība vajadzīga regulāri.
"Man ir katru mēnesi, jo zāles jāizraksta – gan mammai, gan vīram, gan pašai," stāsta Tamāra Stafecka. Pacients Anatolijs Šuvcāns piebilst: "Ja esi visu mūžu strādājis ļoti smagus darbus, tad laikam būs jāapmeklē diezgan bieži. Konkrēti tagad ar roku – izoperēja tikko. Dažādas citādas problēmas – arī asinsspiediens streiko, sirds streiko.''
Risinājums ir tikai viens – Alūksnes novadā vajadzīgs vēl vismaz viens ģimenes ārsts. Daļa pacientu risinājumu prasa no pašvaldības. Tajā stāsta – domes pārstāvji brauc uz Rīgu runāt ar jaunajiem speciālistiem, cenšas pārvilināt pie sevis dakterus, kas gaida rindā uz prakses vietu kādā no tuvējām pilsētām, pat sociālajos tīklos izplata lūgumus ārstiem atsaukties. Pagaidām bez rezultāta. Ar varu nevienu šurp neatvedīsi, turklāt primāri ar to būtu jānodarbojas valstij, uzskata pašvaldībā.
"Nav jau pareizi, ka mēs tur vienu mocām, kaut kā sarunājam, pierunājam, mēs dabūjam un esam laimīgi. Vienkārši sistēma nestrādā. Tāpat trūkst citur – Gulbenē nav, Apē nav, mums nav. Tā ir kopēja problēma. Tātad sistēmā kaut kas ir jādomā. Vai tas būtu pēc skolas kaut kādu laiku jāatstrādā, vai stipendijas, vai kaut kas obligāts," norāda Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins.
Turklāt viena ārsta atrašana Alūksnei būtu tikai ugunsgrēka apslāpēšana. Vairāki no astoņiem palikušajiem ģimenes ārstiem ir pensijas vecumā vai tuvu tam.
Latvijā ir vairākas vietas, kur ģimenes ārstu nav pietiekamā skaitā. Pašreiz tās visas ir Vidzemē. Gulbenes novadā pašlaik ir viena neaizpildīta ģimenes ārsta vieta, bet Gulbenes pilsētā - pat divas. Alūksnē ir vajadzīgs viens ārsts, bet brīvas vēl ir divas ārsta prakses vietas. Madonā gaida vienu ģimenes ārstu, bet Valmierā - divus.
Aiz katras ģimenes ārsta prakses vietas stāv vismaz 1000 pacientu, un ir vietas, kur visus cilvēkus izdodas sadalīt starp esošajiem dakteriem, bet, kā rādīja Alūksnes gadījums, var būt situācijas, kad pacients var vispār palikt bez ārsta.
Jautāta, ko valsts dara no savas puses, lai nodrošinātu vajadzīgo ārstu skaitu visā Latvijā, Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Līga Gaigala norādīja:
"Šajā periodā, kamēr mēs neesam atraduši jaunu ģimenes ārstu, Nacionālais veselības dienests no 1.janvāra ir uzsācis dežūrārstu pakalpojumu finansēšanu Alūksnes slimnīcā. Katru darba dienu no plkst. 13 līdz plkst.16 tiek sniegti dežūrārstu pakalpojumi, kur var vērsties tie pacienti, kuriem šobrīd nav ģimenes ārsts."
Pēc viņas teiktā, vietās, kur nav nepieciešamais ģimenes ārstu skaits, tiek meklēti dažādi risinājumi, katru situāciju izvērtējot atsevišķi.
„Tiek pieņemti dažādi lēmumi, vai tiek izvērtēts, vai mēs veidojam jaunu praksi, ja mums ir jaunais ģimenes ārsts, kas var sniegt pakalpojumus, vai arī tiek izvērtēta iespēja sadalīt ģimenes ārsta praksi starp esošajām ģimenes ārstu praksēm, kur reģistrēto pacientu skaits ir nelielāks un kur ārsti ir gatavi uzņemties šo pacientu aprūpi," norādīja Gaigala.
Taču konkrētu instrumentu, kā katrā pilsētā vai novadā piesaistīt vajadzīgo ārstu skaitu, patlaban nav. Par to, kur mediķi vēlas strādāt un kur neraujas, var spriest pēc ģimenes ārstu gaidīšanas saraksta, kur apkopots tas, cik daudz ārstu stāv rindā uz kādas ģimenes ārsta prakses atbrīvošanos. Lielākās rindas ir Rīgā un tās apkārtnē. Tikmēr Latgalē strādāt gribošo ārstu saraksts ir salīdzinoši īss.
