Militārā organizācija, ko radīja kā pretspēku Padomju Savienībai, nozīmētu Latvijas atgriešanos mājās – Rietumos un garantijas drošībai nākotnē.
Toreizējās NATO valstis nepriecājās par šo Latvijas vēlmi. Negribēja kaitināt Krieviju un neticēja, ka Baltijas valstis vispār ir iespējams aizsargāt. Tagad – alianse ir vienīgais reālais garants Latvijas drošībai.
NATO ir 28 valstis, kas ir dažādas savā lielumā un militārajā spējā. Sākot no Islandes, kurai pastāvīgas armijas vietā ir vien krasta apsardze ar 210 cilvēkiem, līdz spēcīgākajai pasaules armijai – ASV, kurā tikai aktīvajā dienestā ir vairāk nekā miljons, bet kopā ar rezervi – vairāk nekā divi miljoni karavīru. NATO izšķīrās neiesaistīties Ukrainas notikumos, taču Latvijai tas ir vienīgais reālais garants uzbrukuma gadījumā.
"Mēs sēdējām mazā istabiņā ar Sandru Kalnieti un Ģirtu Valdi Kristovski. Lēcām kājās, apkampāmies," paziņojumu par Latvijas uzņemšanu NATO atminas bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe -Freiberga.
Četrus gadus pirms Latvijas pievienošanās NATO tā iesaistījās misijā Kosovā. Tad prezidente uzsvēra – tas ir signāls Latvijai, ka organizācija pasargās arī mūs. Taču NATO dalībvalstis šaubījās par Latvijas uzņemšanu. Uzskatīja, ka Baltijas valstis nav iespējams aizsargāt, ja Krievija gribēs uzbrukt. To atspēkoja ar slepenu atvaļinātā ģenerāļa Kivināra ziņojumu.
"Negribēja Krieviju kaitināt. Sabradāt trīs valstiņas. Par to neviens galvu nav lauzījis. Ja nu sadusmojas? Viņiem ir atomieroči. Savā ziņā tā ir Krievijas propaganda- ka viņi ir tik bīstami un nedrīkst kaitināt. Ar viņiem [apietas] kā ar tādu iedomu slimnieku - visi staigā apkārt kā uz pirkstgaliem," saka Vīķe- Freiberga.
NATO ir kritizējis Krieviju un apturējis sadarbību īpašas partnerattiecības programmas ietvaros. Tomēr Kremlis nav saņēmis skaidru ultimātu, ka jebkuri tālāki teritoriāli tīkojumi tiks atbildēti. Vai tas nozīmē, ka Latvijai ir pamats bažām? "Kamēr viņi mūs nav izstūmuši ārā, varam uz viņiem paļauties. Un, kas man dara raizes: ja mēs turpināsim tik vieglprātīgi un bezatbildīgi izturēties pret aizsardzības budžetu, tā diena varētu pienākt, ka mūsu biedri aliansē saka – piedodiet. Nu jūs jau dzirdējāt, ka Igaunijas prezidents bija sūdzējies, ka viņi savus mājasdarbus pilda un iegulda aizsardzībai, bet viņu drošībai arī mūsu kapacitāte nepieciešama gadījumā, ja kāds uzbrūk Igaunijai. Un viņii izsaka nopietnas šaubas, vai tad viņi varēs igauņiem nākt palīgā," uzsver Vīķe - Freiberga.
Sešus gadus ilgā aizsardzības ministra karjera Ģirtam Valdim Kristovskim ("Vienotība") beidzās, īsi pirms Rīgā un Briselē pacēla NATO karogus. Svinību dienā it kā laikapstākļu dēļ nenotika arī NATO iznīcinātāju pārlidojums, radot vilšanos krastmalā un uz Vanšu tilta sanākušajiem. "NATO lietussargs tiešām darbojas, arī attiecībā pret mūsu valsti. Ja šī lietussarga nebūtu, tad Dievs to zina, kur Krievija savus plānus par impērisko atjaunošanu varētu arī realizēt vispirms. Vai tās būtu Baltijas valstis vai Ukraina – mēs to nezinām. Bet tagad tas ir skaidrs, ka tas nav iespējams," pārliecību pauž Kristovskis.
Dalība NATO ir mainījusi Latvijas aizsardzības lomu un vietu pasaulē. Taču arī Latvija ir mainījusi NATO un iekļāvusies lēmumu pieņemšanā.
"Mēs bijām baigie malači, kad pieprasījām no NATO aizsardzības plānu. Un tad bija tādas valstis, kas teica, kamdēļ tādu vajag. Vai tad nepietiek ar NATO un tamlīdzīgi. Mēs panācām savu. Un ir reāls aizsardzības plāns Baltijai un Polijai. Tādēļ tas 4.pants nav tik svarīgs, jo tas attiecas uz Ukrainu, bet aizsardzības plāns. Jo Polija un Baltijas valstis ir ļoti sasaistītas," akcentē Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Vienotība").
10 gadus vēlāk NATO ir ikdienas fakts un mantra, ko skandina politiķi un bruņoto spēku aizstāvji. Taču ceļā uz šo organizāciju nebija nekā ikdienišķa vai vienkārša.
vienīgais reālais garants mūsu drošībai.
