Ameriks LTV sacīja, ka pašlaik ļoti uzmanīgi vērtē aptaujas datus, saskaņā ar kuriem pašreizējā Rīgas domes valdošā koalīcija ieguvusi 42,9% vēlētāju balsu. Taču viņš atgādināja, ka bloka nostāja bija - saņemt vēlētāju mandātu un vairāk nekā pusi vēlētāju atbalstu un turpināt strādāt vai palikt opozīcijā.
Ja atlikušās četras piecas partijas pārvarēs 5% barjeru iekļūšanai domē un spēs vienoties par sadarbību un uzņemties atbildību par saviem solījumiem, “mēs sekosim tam līdzi no opozīcijas”, sacīja Ameriks.
“Esmu gatavs strādāt opozīcija un sekot, kā būs bezmaksas transports, kādā veidā būs veselības polises, sekosim tam visam līdzi,” sacīja vicemērs.
“Es neironizēju, tiešam tas nozīmē, ka cilvēki uzticējās solījumiem, domāja, ka tos var realizēt, un mūsu programma nebija tik bagāta solījumiem,” norādīja Ameriks.
Viņš arī piebilda, ka neviens politiķis nestrādā mūžīgi pozīcijā.
Ameriks LTV atzina, ka, ja vēlēšanu gala rezultāti būs tuvi aptauju rezultātiem, tad tiks vērtēts tas, kas tad pirmsvēlēšanu laikā „nogāja greizi” un kādēļ daļa vēlētāju nenoticēja partijas „Saskaņa” un „Gods kalpot Rīgai” programmai. Iespējams, ka citu partiju programmas bija „daudzsološākas”.
„Sagaidīsim rezultātus. Ja vēlētājs būs lēmis, ka jābūt citai varai, tad jābūt,” noteica Ameriks, piebilstot – svarīgākais ir tas, lai pilsētā būtu stabilitāte. Pašreizējais vicemērs uzskata, ka koalīcija būtu jāveido četriem politiskajiem spēkiem.
Vēlēšanas esam uzvarējuši, intervijā Latvijas Radio saka Dainis Turlais (“Saskaņa”/”Gods kalpot Rīgai”), norādot, ka līdz šim valdošajai koalīcijai bija jāiztur spiediens no daudzām partijām un arī medijiem. Turklāt viņi esot cīnījušies ne ar citu partiju plāniem, bet solījumiem.
Latvijas Reģionu apvienības/”Latvijas attīstībai” saraksta līderis, mēra amata kandidāts Matiņš Bondars sacīja, ka pēc aptaujas rezultātiem noteikti vēl nesvin mazo uzvaru un ir jāsagaida īstie rezultāti. Bondars atzīmēja - ja rezultāti rādīs, ka pašreizējās varas partijas nebūs guvušas vairākumu, tad pārējām Rīgas domē iekļuvušajām partijām būs jāsēžas pie sarunu galda un jārunā, kā kopā strādāt.
Pēc Bondara sacītā, „nav runa par krēsliem un beņķiem, bet par to, ko varam darīt rīdzinieku labā”.
Savukārt “Vienotības” mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis sacīja, ka aptaujas rezultātus vērtē ar piesardzīgu optimismu. Taču viņš atgādināja, ka pirms pusgada, kad viņu izvirzīja kā saraksta līderi, daudzi sacīja, ka nebūs nekādas sacensības un viss tāpat skaidrs. Bet redzam šobrīd, ka vismaz sacensības notiek un notika tas, kas pirms pusgada likās neiespējamas.
Ķirsis pauda, ka daļa rīdzinieku balsoja pret pašreizējo varu, pret korupciju un citām negācijām pilsētā.
Līdzšinējais Rīgas domnieks no “Vienotības” Olafs Pulks nepiekrita, ka vēlēšanu rezultāti liecinātu par līdzšinējās domes opozīcijas vājumu, jo mērķis bija gūt panākumus kopā ar pārējām partijām. Turklāt jaunajiem politiskajiem spēkiem startēt vēlēšanās vienmēr esot vieglāk – vēlētāji cer, ka jaunie politiķi būs aktīvāki un enerģiskāki par iepriekšējiem.
Pulka ieskatā, partijai pēc šīm vēlēšanām nav jādomā par opozīciju, un viņš cer, ka varēs vienoties par spēcīgu un iedzīvotājiem draudzīgu varu Rīgā. Attiecībā uz mēra amatu viņš neizslēdz nekādus variantus.
“Vēlētāji mums nepiedos, ja sāksim vilkt sarkanās līnijas. Mums noteikti jāvienojas un jāspēj panākt vienošanās,” saka Pulks.
Tikmēr "Vienotības" vadītājs Andris Piebalgs apmierināts ar partijas startu Rīgā, lai gan cerēja uz labākiem rezultātiem. Piebalgs uzskata, ka lielāku atbalstu traucēja iegūt zemie reitingi: ""Vienotība" visās aptaujās, ieskaitot pēdējo "Latvijas Faktu" aptauju, atradās kaut kur zem nulles gandrīz. Tas, protams, cilvēkiem, kas varētu balsot par "Vienotību", rada šaubas un neizpratni, kā mēs atdosim savu balsi par "Vienotību", viņi pat netiek iekšā. Man liekas, ka tas ļoti stipri ietekmēja. Ir arī "Vienotības" vēlētāji, kas nobalsoja rezultātā par Jauno konservatīvo partiju, gan arī par Bondara kungu, kas nav slikti, bet "Vienotība", iespējams, būtu saņēmusi vairāk balsu."
"Vienotības" vadītājs Andris Piebalgs
Vēlēšanās noskaņa bija līdzīga kā divvalodības referendumā – tā vēlēšanas komentēja Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības, kura šajās vēlēšanās būtiski krietnu vēlētāju atbalstu. Intervijā Latvijas Radio Dzintars arī noraidīja, ka Baibas Brokas izvēle par saraksta līderi bija kļūda, jo viņa ir kandidāte, kura spējot ieņemt mēra amatu. Savukārt priekšvēlēšanu cīņa, kas izrādījās ļoti nikna, šai kandidātei nebijusi labvēlīga.
Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns LTV atzina, ka aptauju rezultāti var liecināt par to, ka „ledus ir sakustējies” – Latvijas iedzīvotāji noticējuši, ka pārmaiņas Rīgā ir iespējamas un ka tās ir nepieciešamas.
Bordāns LTV norādīja, ka cilvēki vēlēšanās Rīgā nebalsoja par partiju programmām, bet par sarakstos esošajām personībām un viņu paveiktajiem iepriekšējiem darbiem.
Jaunās konservatīvās partijas Juta Strīķe LTV sacīja, ka vēlēšanu diena ir tā, kad ir redzami mūsu darba rezultāti, jo šis darbs bija nevis sevis dēļ, bet lai padarītu valsti un Rīgu labāku.
Pēc iecirkņu slēgšanas partijas atbalstītāji kopīgi pie Brīvības pieminekļa nodziedāja himnu, un Strīķe norādīja, ka tā varētu būt jauna tradīcija.
Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars, taujāts par aptauju rezultātiem Rīgā, LTV atzina, ka visi priekšnosacījumi bija, lai ZZS Rīgā varētu labi nostartēt. Pēc galīgo rezultātu saņemšanas būs jāizdara secinājumi, kā ZZS „nodeva savu vēstījumu un kā uzstājāmies debatēs”.
Tavars izteica cerību, ka par ZZS nodotās balsis iegūs latviskās partijas, “lai Rīgā būtu latvisks mērs”.
Partijas „KPV LV” Rīgas saraksta pirmais numurs Atis Zakatistovs LTV atzina, ka aptaujas liecina - „KPV LV” rezultāti vēlēšanās Rīgā ir sliktāki nekā partija gaidīja. Taču „KPV LV” ir jauna partija un pašvaldību vēlēšanas ir jāuztver kā „tests” pirms nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Savukārt „KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš LTV apšaubīja aptauju datus, norādot, ka svarīgi ir sagaidīt vēlēšanu gala rezultātus. „Lai aptaujas stāv pie ratiem,” noteica Kaimiņš.
Viņš atzīmēja, ka šīs vēlēšanas „KPV LV” kā jaunam politiskajam spēkam bija pirmās. Pirmsvēlēšanu laiks, pēc viņa teiktā, „KPV LV” „nebija ugunskristības, bet gaļas mašīna”. „Tas bija milzīgs tests mums,” teica Kaimiņš, piebilstot, ka par tālāko varēs spriest svētdien, kad būs oficiālie rezultāti.