ĪSUMĀ:
- "Aizliegtais paņēmiens" Rīgas ielās paklausās jauniešu sarunās un secina – dzirdams valodu sajaukums.
- Līdzīgi runā jauniešu elki sociālajos tīklos.
- Aprunājoties ar jauniešiem, nākas secināt, ka lielāko daļu satura ikdienā viņi patērē angliski.
- Aptaujātie atzīst, ka tā ir vieglāk izskaidrot savu domu.
- Daži pat domā angliski.
- Tomēr "anglomānija" nav tikai Rīgā, līdzīga aina – kādā Ventspils ģimenē, kur angliski runā arī piecgadnieks.
- Vecāki bažījas, ka "anglomānija" var ietekmēt bērnu mācības.
- Arī skolotājiem nākas lauzīt galvu, kā ieinteresēt bērnus par latviešu valodu.
- Sacerējumos vēro burtiskus tulkojumus no angļu valodas, svešas teikumu konstrukcijas.
- Izglītības un zinātnes ministre uzskata – ir globāli procesi, kurus nevar ietekmēt.
- Tikmēr Norvēģijā ar likumu nolemts stiprināt valsts valodas lietojumu augstākajā izglītībā.
Vērojot jauniešus
Operācijas ietvaros raidījums slēpti pavēroja, kā jaunieši savā starpā sarunājas kafejnīcās, parkos, video spēļu kafejnīcās, un nācās secināt, ka sarunas angļu un latviešu valodas krustojumā vairs nav nekas unikāls – kā novēroja "Aizliegtais paņēmiens", tā Rīgas ielās runā daudzi. Brīžam, dzirdot sarunu, varētu domāt, ka runā ārzemnieki, taču tad sāk skanēt tīra latviešu valoda.
Līdzīgi sociālajos tīklos runā arī viņu elki:
- Edgar Fresh "Youtube" kanāls
- Emīlijas Samas "Youtube" kanāls
- Niklāva "Youtube" kanāls
- Evelīnas Pārkeres "Youtube" kanāls
Lai saprastu, kādēļ tā, "Aizliegtais paņēmiens" runāja arī ar pašiem jauniešiem.
Elfs un Samanta:
Man lielākoties ar draugiem un paziņām sanāk runāt angļu valodā. Lielākoties. Nav tā, ka visu laiku, bet tā visiem ērtāk – lielāks vārdu krājums un vieglāk izteikties.
"Aizliegtais paņēmiens": Kāpēc angliski vieglāk?
Lielākais iemesls, ka vārdu krājums ir tiešām daudz plašāks. Tu vari daudz lielākos un plašākos veidos izteikt savu viedokli par specifiskām tēmām nekā latviešu valodā. Vismaz tā es dzirdu no daudziem.
Tā iznāk. Jo īpaši, kad ir daudzas tēmas, ko lasām internetā angliski. Mūsu situācijā angļu valoda ir kopīgā. Mediators. Jo ļoti daudzi draugi, kas runā principā tikai latviešu vai krievu valodā. Mediators mums visiem, lai saprastos, ir angļu valoda.
(..)
Zinu, ka daudziem interesē specifiski seriāli, filmas, stāsti, ko var lasīt internetā. Plašākais sortiments, ko var atrast, lielākoties ir angļu valodā. Dažādi žanri un stāsti. Visu ko var atrast. Tas ir parocīgāk.
Grāmatas arī lasāt angliski?
Jā, es onlainā lasu pāris. Fantāzijas tipa. Tādu neesmu atradusi latviešu valodā.
Lielākoties, ja ir fantāzijas grāmatas, tās ir tulkotas latviešu valodā un nav tā pati maģija.
Pazūd efekts, jo, pārtulkojot specifiskas detaļas tieši tajā kontekstā, pārtulkojot bišķiņ mainās scenārijs, un pazūd tas efekts.
Skolnieki Evelīna, Ārons un Kristiāns
Tiek izmantoti ļoti daudz anglicismi, kas ir ļoti aktuāli mūsdienu jaunatnei.
Jā, jā. Es domāju, ka tieši, sarakstoties internetā, izmantoju angļu valodu. Arī ar daudziem "Erasmus" projektiem, kur ikdienā runājām angliski.
Tur ir jaunieši no citām valstīm?
Jā, tur ir jaunieši no jebkuras. Nesen mēs ar Kristiānu bijām Lietuvā, kur bija poļi, rumāņi, lietuvieši, latvieši.
Brīvprātīgi piespiedu kārtā ir jārunā angliski, jo viņi citādi nesaprot.
Bet savā starpā un skolā?
Man personīgi ir tā, ka es mēģinu latviski. Ja nepieciešams, tad angliski.
Pilna angļu valoda nav. Man tā personīgi ir kaut kādi vārdi, kurus grūti izteikt latviski.
Man personīgi – kā ar kuru cilvēku. Ar draugiem no interneta runāju angliski, īsziņās angliski rakstu. Ar šiem cilvēkiem latviski. Ar citu draudzeni angliski.
Skolnieces Elizabete un Šarlote
Elizabete un Šarlote: Tā sajaukti. Gan tā, gan tā.
Tā vienkārši tā kā spēļu valoda. Tā kā… Nu... Skolā, protams, runājam latviski, lai atšķirtu, kad mēs runājam par ko svarīgu, bet, kamēr spēlējamies, tad mēs angliski tā kā.
Savā starpā?
Jā.
Par svarīgām lietām?
Nē, nē, nē. Par svarīgām lietām latviski.
Mēs neignorējam latviešu valodu.
Bet par emocijām?
Atkarīgs… Par negatīvām lietām runāju latviski.
Ja priecīgas, tad angliski runājam.
Automātiski?
Jā, jā. Tas ir pārsvarā no interneta, jo nav daudz latviešu internetā. Tāpēc esam pieraduši angļu valodā.
*
Skolnieces Annija un Keita
Vai runājat arī angļu valodā savā starpā?
Jā, jā.
Bieži?
Jā, jā.
Par kādām tēmām?
Vienkārši par dzīvi.
Kāpēc?
Nezinu. Tā parasti kaut kā sanāk. Vienkārši.
Ir daži vārdi, kurus aizmirsti latviski, tad pasaki angliski.
Latviešu valodas skolotāja aizrāda?
Ir bijis – jā.
Kur apguvāt angļu valodu?
No interneta, skolās.
Arī starp draugiem un spēlītēs.
Skolnieces Anete un Diāna
Ikdienā sanāk runāt angliski arī?
Kind of daudz anglicismi tiek izmantoti.
Bet tikai angliski?
Nē. (..) I don’t know. Izmantoju daudz angļu valodu. It makes…
Sense?
Ak, Dievs. Es ļoti daudz runāju angļu valodā.
Kuros brīžos tieši?
Es nepamanu laikam. Runāju, un vieglāk izteikties angļu valodā.
Par konkrētām tēmām?
Par jebkuru. I guess. Es tā kā izmantoju dažas frāzes angliski.
Vieglāk atrast un pielāgot angliski. Bet tā ka vispārīgi… Tā kā vieglāk pateikt ko angliski, viņa tāda specifiskāka.
Sarakstāties kādā valodā?
Ir tās dažas frāzes, kas tiek izmantotas, kas neizklausās latviski tik labi kā angliski.
Kādas?
Grūti iedomāties.
Kind of, same. I don’t know. Daudzi draugi angļu valodā runā, kas nav no Latvijas. Tad vienkārši pierod sarunāties angliski.
Skolotāja latviešu valodas ir kādreiz aizrādījusi par anglicismiem?
Ir, kad pasprūk, bet viegli arī izvairīties pagaidām.
Piedomā mazliet.
Nav jātulko?
Ir tā, ka dažreiz zini, kā tas ir angliski, bet nezini latviski. Un tad ir jādomā baigi. Un tāds: Oh, no!
Jeb filmas – angliski, dažādi klipiņi "Tik tok", "Youtube, "Instagram" – angliski, grāmatas – angliski, videospēles – angliski. Vēl nereti arī draugi ārzemēs, tātad saruna – angliski. Un vēl, ja draugs šeit, kura dzimtā valoda ir krievu, tad ērti sazināties angliski. Un tad pēkšņi jārunā latviski…
13 gadus vecā rīdziniece Santa, lai izvairītos no putras galvā, arī domā angliski
Santa: Es apguvu angļu valodu tā, ka man jau no pirmās klases ir bijusi angļu valoda skolā, otrajā klasē man piedāvāja apgūt angļu valodu padziļināti un doties uz Kembridžas angļu valodas eksāmeniem. Tas arī bija tas pats laiks, kad es sāku skatīties filmas, seriālus angliski, pat ne īsti ar domu iemācīties angļu valodu, kā vienkārši kaut ko paskatīties. Un tā tas viss aizgāja. Tajā laikā "Youtube" vairāk. Varbūt arī televizorā, bija pāris angļu valodā tie kanāli, kaut kas tāds.
Lasīji arī angliski?
Tad vēl ne, arī lasīšana sākās piektajā klasē. Pirmā grāmata, manuprāt, ko es izlasīju angliski, bija tieši skolai, angļu valodai, kad mums lika lasīt. Un tad arī tas iepatikās kaut kā lasīt angliski.
(..)
Man, piemēram, ir vieglāk izteikt domas angliski nekā latviski savas, līdz ar to varētu būt, ka ir tādi momenti, ka runājam par emocijām arī angliski vairāk. (..)
Jā, es arī domāju angliski. Pieņemsim, arī skolā, es domāju, matemātikā, latviešu valodā, jebkuros priekšmetos. Man ir tas, ka es domāju angliski, un, protams, to visu uzrakstu, izrēķinu latviski. Ciparus nevaru uzrakstīt latviski, bet es domāju un rēķinu angliski. Tad, kad mēs rēķinām, mēs runājam ar sevi galvā.
Bet kā tas ietekmē latviešu valodu?
Santa atzina, ka, lai runātu bez anglicismiem, piemēram, šīs intervijas laikā, viņai ir mazliet jāpiedomā un jāpiepūlas, bet citādi viņa ikdienā arī gana daudz runājot latviski – ģimenē, ar draugiem, patīkot arī latviešu valodas stundas skolā.
Santa: Man ir vienādi augstas atzīmes abos priekšmetos.
Ja būtu problēmas ar latviešu valodu?
Palasītu kaut ko, paskatītos, varbūt vārdu krājumu palielinātu, lai rodas tie vārdi, lai atnāk atpakaļ viņi.
Un zināt latviešu valodu esot svarīgi, tiesa, nākotnē viņa tomēr labprātāk strādātu angliskā vidē.
Santa: Tas, manuprāt, būtu man interesantāk, vieglāk nekā, pieņemsim, strādāt vidē, kur ir vairāk jārunā latviski nekā angliski. (..)
Teici, ka labprāt pamācītos ārvalstīs?
Tā būtu, manuprāt, interesantākā pieredze. Arī iegūtu citas valsts pieredzi, lai varētu redzēt, kur, pieņemsim, strādāt labāk, dzīvot labāk.
Var just, ka Santa domā globāli. Šobrīd viņa, piemēram, aizrāvusies ar korejiešu seriāliem un mūziku, un gribētu arī pamācīties korejiešu valodu. Kāpēc gan ne?
"Anglomānija" ne tikai Rīgā
Globālā domāšana ir viena no atbildēm, kāpēc angļu valoda tik ļoti visus aizrauj. Vienlaikus arī viena no bīstamībām, kādēļ citas, mazāk pārstāvētas valodas, varētu vairs nebūt vajadzīgas – par to jau 2002. gadā brīdināja UNESCO, norādot, ka no aptuveni 6000 pasaules esošajām valodām gandrīz puse jeb 3000 valodu līdz gadsimta beigām varētu izzust.
Pētnieki uzskata, ka arvien mazāka vajadzība pēc lokalizētas komunikācijas un pieaugošais pieprasījums pēc globālās komunikācijas mūsdienu ekonomikās ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc valodas tiek pamestas. Daudziem, ja vēlas konkurēt globālajā ekonomikā, angļu valodas apguve ir izšķirošs faktors.
Runājot par Latviju, jāatzīst, ka "anglomānija" nav tikai stāsts par Rīgu un rīdziniekiem.
Raidījums paviesojās arī Ventspils novadā. Mamma Dace, meita Marta, kurai šobrīd 19 gadi, un piecus gadus vecais dēls Aleksandrs jau sarunājas angliski.
Aleksandra un Martas mamma Dace: "Jā, viņi runā angļu valodā, to es arī uztvēru, jo viņi caur "WhatsApp" runāja. (..) Vēl es pamanīju par dēlu, kad mēs bijām kafejnīcā Ventspilī. Tur bērnu stūrītis un daudz mazu bērnu. Un Aleksandrs vienkārši pievienojās, tie nebija latvieši, latviešu valodā runājoši bērni. Tie bija lietuvieši vai kādi citi, man grūti pateikt. Un viņš automātiski viņiem sāk runāt angliski, un viņi visi viņam atbildēja, un viņi varēja ļoti vienkārši komunicēt. Un viņam nebija problēmas ar šo saskarsmi."
Angliski runā, arī spēlējoties savā nodabā. Kur viņš samācījies runāt angliski? Turpat, kur visi citi.
"Aizliegtais paņēmiens": Kādas multenes tu skaties?
Aleksandrs: Man patīk, kur ir "Monstertrack".
Latviski vai angliski?
Latviski.
Angliski arī?
Jā.
Ko tieši?
Es skatos par riteņbraucējiem angliski.
Par ko jūs runājat ar draugu angliski?
Par visu kaut ko, es teikšu. Mēs arī muļķības stāstām.
Kāpēc angliski?
Tāpēc, ka mums patīk.
Runāt angliski patīk arī Martai.
Aleksandra un Martas mamma Dace: "Martai es to ievēroju tai brīdī, kad bija pandēmijas ierobežojumi un viņa daudz uzturējās mājās un attālināti sazinājās ar draugiem. Viņi runāja angliski. Es dzirdu – istabā runā angliski. Es jautāju: "Ar ko tu runā angliski?" Viņa saka: "Tie ir mani draugi un kursabiedri". Es saku: "Bet tiešām – kāpēc ne latviešu valodā?" Nu, tā viņiem vieglāk…"
Šobrīd Marta mācās Rīgā, apgūst keramikas izstrādājumu dizainu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, bet runāšana draugu vidū angliski sākusies tepat Ventspils pusē pamatskolas laikā.
Marta: Tad, kad es sāku skatīties angliski visādas multenes un tā. (..)
Par kādām tēmām runājat angliski?
Par spēlēm, jā. Tāpēc, ka tur jau spēlēs termini kaut kādi specifiski un tos izsaka angliski. Vai arī tajā momentā viss tev priekšā ir angliski, tu arī sāc domāt kaut kā angliski, tad visi izrunā tā. Bet visvairāk man liekas, ka angliski runājam par tādām personīgākām tēmām. Tādām lietām, ko kauns teikt, piemēram. Es nezinu, kāpēc. (..) Emocijas izteikt vieglāk citā valodā nekā valsts valodā, tāpēc ka tas tad nešķiet tik personīgi.
Marta uzsver, ka angļu valoda ir noderīga un ērta, arī meklējot internetā informāciju un daloties ar draugiem ar tematiem, kas viņu interesē.
Marta: Piemēram, par mākslu daudz informācijas ir angliski. Par krāsām viss tur angliski ir… Piemēram, mani ļoti interesē japāņu kultūra. Tur nekas nav latviski rakstīts. Mani ļoti interesē arī amerikāņu kultūra, kas jau pats par sevi ir angliski, runā angļu valodā. Un maniem draugiem ir diezgan līdzīgi. Man liekas, pārsvarā aiziet uz tādām lietām.
(..)
Es ļoti daudz lasu, piemēram, angļu valodā. Ne grāmatas, bet ko cilvēki paši… Ir mājaslapas, kur cilvēki paši var uzrakstīt savus stāstiņus vai kā. Tur, tur riktīgi. Pat ja nav riktīgi labs stāsts, pat ja viņš ir smieklīgi slikts, dažreiz jāsmejas, cik daudzi viņi ir izvilkuši vārdus, kurus ikdienā neizmanto, lai aprakstītu kaut kādas lietas.
Bet latviski?
Esmu lasījusi kaut kādus dažus stāstus latviski, dzejas un tādus, kas mani uzrunā it kā. Bet baigi ārpus literatūras stundām neesmu viņus meklējusi, jo tas nav īsti… Vismaz pašlaik tas nav manās interesēs. (..)
Un sarunāties latviski? Viņa atzīst, ka vārdu krājumu derētu papildināt.
Marta: Bišķiņ jau, protams, vajadzētu, lai varētu kā cilvēks runāt. Par profesionālo, piemēram. Tur es nemāku baigi profesionāli runāt latviešu valodā, tas man galīgi neiet. Bet ikdienā netraucē. Ir kaut kādi vārdi, kurus es gribētu, lai es varētu uzreiz atcerēties latviski, nevis kaut kā tur mēģināt sameklēt angļu valodā.
(..)
"Sarakstēs es… kauns teikt, bet latviešu valodu īsti ne. Vairāk angļu. Kad latviski, riktīgos saīsinājumos, bez garumzīmēm, bez mīkstinājuma zīmēm, vispār vārdam pusvārds nogriezts, bet nu tīrā latviešu valodā es sarakstēs ļoti ilgu laiku neesmu neko dziļu rakstījusi. Tas ir daudz ātrāk, tāpēc ka arī klaviatūra… Nav jau latviešu klaviatūra, tad jātur ilgāk pirkstiņš uz tā burta un tā. Un angļu valodā arī kaut kā vārdi šķiet īsāki, teikumi šķiet īsāki, uzreiz vieglāk aiziet.
Ko tu gribētu darīt pēc skolas beigšanas? Tev pēdējais kurss.
Latvijā dziļi nav tās manas intereses. Nav pārāk daudzas mākslas skolas Latvijā. Tur tā lieta. Ir jau citas karjeras, kuras, protams, Latvijā var mierīgi iemācīties. Bet specifiskās lietas, kas mani interesē, nav, man liekas, tik ļoti pieejamas Latvijā. Visvairāk domāju, ka ārzemēs gan jau kaut kad mācīšos.
Vai redzi, ka angļu valodu nākotnē pielietosi?
Jā, jā, jā, jā. Jā! es gribētu riktīgi uz skolu braukt uz ārzemēm mācīties.
Ventspils vai Rīga – atbildes līdzīgas.
Aleksandra un Martas mamma Dace: "Mani nesatrauc veids, kādā šī valoda ir ienākusi. Mani varbūt arī nesatrauc tas, ka viņi jau valodu ļoti labi pārzina, ņemot vērā, ka mēs esam tiešām maza valsts. Principā cilvēkam ir jāzina viena liela svešvaloda, lai mēs varam iziet ārpus savas valsts un arī mācīties un gūt no tā daudz ko (..) Īsti arī mani nesatrauc tas, ka viņi nākotnē nerunās latviski, jo tomēr tā viņu piederība ir ļoti svarīga, un to veido ģimene, viņu mājas. Un, ja valsts dara visu to, lai cilvēks vēlētos šeit atgriezties, viņš runās latviski. Un tomēr viņi ir savas valsts patrioti. Es tā ceru."
Satraukties vai samierināties?
Satraukties vai nesatraukties par šādu tendenci jauniešu vidū? No vienas puses, prast jau no mazotnes globāli pieprasītu svešvalodu ir apsveicami, un ir taču cilvēki, kas prot ne tikai vienu, bet divas, trīs un vēl vairāk svešvalodu, bet, no otras puses – vai lasot, iegūstot informāciju, runājot un rakstot īsziņas angliski katru dienu, te, Latvijā, latviešu valoda vairs nepaliek tikai kā svešvaloda, kuru viens prot, bet cits ne pārāk? Galu galā, kā reaģēt mājās, skolā, ja jaunieši apkārt runā angliski?
Par to "Aizliegtais paņēmiens" runāja vēl ar vairākiem jauniešu vecākiem, skolotājiem, vaicājot arī raidījuma "Facebook" lapā, vai anglomānija uztverama kā problēma? Varbūt pat kā drauds latviešu valodai?
Atbildes:
- Jānis Seržants
"Tas notiek, notiks visās valodās. Visur tiek izmantoti žargoni no citām valodām – "touché", "Nota bene", "force majeure" utt. No vācu valodas mums taču arī ir "štrāse", "bānis", "štrāfs", "šaufele", "mutere" u.c. Taču latviešu valoda kā eksistē, tā eksistē."
- Elīna Pastare
"Tas noteikti varētu apdraudēt latviešu valodu. Man personīgi ir grūti klausīties, kā izsakās jaunieši, īpaši, ja teikumā katrs otrais vārds ir angļu valodā. Šeit prātā nāk citāts no "Limuzīns Jāņu nakts krāsā": "Visādas valodas sagrābstās, bet dzimto valodu neprot!" Jaunieši izmanto intonācijas, kuras lieto angļu valodā, piemēram, teikuma beigās intonācija iet uz augšu, nevis uz leju, un tas ļoti "griežas" ausīs."
- Ilva Dreimane
"Noteikti tas apdraud mūsu dzimto valodu. Mums kaut kā no vienas galējības otrā – PSRS laikos viss bija krieviski, tagad Eiropas Savienības laikos – angliski. Visādi shopi. Vairs ne bārddziņi, bet barbershopi, čiliņi, tīmi, inovācijas utt. Beigās mēs tā valodu "inovēsim" un advancēsim, ka būs jāizveido Latviešu valodas muzejs."
- Ieva Robin
"Būšu nepopulāra. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka vecāki ar bērniem nerunā. Mani bērni runā angliski un krieviski ar draugiem, bet mājās daudz sarunājamies savā starpā, un bērni arī lasa latviski. Ja bērnam iegrūž viedierīci, tad nu "Youtube" dara savu…"
- Rigonda Bērziņa
"Jā, mums pat mājās savstarpēji bērni runā angliski. Un draugiem zvana, runājot angliski. Neesmu nekā to ietekmējusi. Nezinu, vai vajag un kā to ietekmēt. Bez tam, bērni no valodu mācīšanās lietotnēm paši izvēlas un mācās valodas – korejiešu, jo fano par K-Pop mūzikas stilu, un japāņu. Neredzu iemeslus to aizliegt."
- Dace Libiete-Dubrovska
"Jā, esmu to novērojusi savu bērnu starpā, ka viņi sarunājas angliski. Arī meita ar savām draudzenēm. Latviešu valoda cieš no tā – kropļojas dzimtā valoda, rodas nepareiza izruna un vārdu lietojums."
Divu bērnu mammas Ievas bažas
Viedokļi, kā redzams, ir dažādi. Starp tiem arī kādas divu bērnu mammas Ievas satraukuma pilns stāsts: "Mūsu ģimenē aug dēls, 11 gadi, ies 5. klasē, un meita, 15 gadi, ies 9. klasē. Savā starpā un ar draugiem viņi sarunājas angliski. Mūsu mājas frāze "runājiet latviski" vai "latviski" jau ir ierasta lieta, ko var dienā dzirdēt 10 līdz 20 reizes. Tas diemžēl sagādā grūtības mācībās un palēnina mācību tempu, jo viss galvā (domās) notiek angļu valodā, un tad tas jāpārtulko uz latviešu valodu."
Viņa raidījumam pastāstīja, ka dēla "pieslēgšanās" angļu valodai sākās jau bērnudārzā, kur viņš ieguva draugu, kura tēvs ir no Amerikas. "Un tad viņi bērnudārzā abi divi sāka runāt jau savā starpā angliski. Un tad arī skolā. Viņi iet vienā klasē, abi dzīvo, mācās," stāstīja Ieva.
Un mājās...
"Kad runā – viens vārds latviski, viens vārds angliski, jo viņš jau savā prātā vairs nespēj, neatšķir, kur ir tā latviskā robeža, kur ir tā angliskā. Un tad viss sanāk tādā lielā mikslī. Un tad sanāk viens latviski vārds, viens angliski. Vai arī pasaka kādus divus, trīs teikumus latviski un tad tālāk aiziet jau angliski, jo, ja ir tādā sajūsmā un grib kaut ko izstāstīt, tad tas aizmirstas."
Bet esat prasījusi, kādā valodā domā?
Ieva: Gan meita man to teikusi, gan arī puika saka, ka viņiem ir vieglāk angļu valodā un arī galvā viņi domā visu angļu valodā. Un tad ir tāda pauze, lai izdomātu, kā to pateikt latviski.
Nepārtrauktā tulkošana rada problēmas, it sevišķi – lasot latviski.
"Izlasot to tekstu, tas jāpārvērš angļu valodā, un tad tulko. Viņš atkal atgriež atpakaļ uz latviešu valodu. Un tad jau, protams, ja mēs tulkojam pa tiešo no angļu valodas uz latviešu valodu, tas teksts ir savādāks. Un viņa izpratne, kad viņš raksta kādu sacerējumu vai teikumu, viņš raksta tieši tulkojumu galvā, kas viņam ir. Nevis viņš saveido teikumu tā, kā latviski būtu pareizi. Jo angļu valodā teikumi ir krietni citādāki, un konstrukcija teikumiem latviešu valodā ir citādāka," norādīja mamma.
Viņa atzina – šī situācija viņu satrauc, jo tas traucē mācībām, bet bez izglītības tagad nekā.
No pedagogiem esot bijuši ieteikumi – vairāk lasīt latviešu valodā, bagātināt valodu, bet... "Saku, ka latviešu valodā arī mums ir tik daudz skaistu vārdu. Viņa saka – bet tas ir garlaicīgi," skaidroja mamma.
Kā var noprast, mātes bažas ir ne tik daudz par pašu latviešu valodu, bet citiem mācību priekšmetiem, par spēju apstrādāt informāciju latviski.
Sešu bērnu mammas Sindijas Meluškānes pieredze
Pirms kāda laika viņas vīrs sociālajā vietnē "Twitter" par "anglomānijas" tendenci bija izteicies: "Es ar saviem bērniem par šo baigi kaujos. Viņiem, redz, esot vieglāk izteikties."
Sindija savukārt norādīja – tik milzu problēma viņiem tā neesot, bet tomēr latviešu valodas lietošanu savos bērnos viņi cenšas pieskatīt, bet ar saturu latviski, ko piedāvāt, neesot nemaz tik vienkārši...
Sindija: Ja mēs runājam par latviešu autoriem, tad man liekas, ka ir diezgan maz latviešu valodā mūsdienu autoru, kas nav klasika, kas varbūt bērniem, pusaudžiem, ne vienmēr ir tik saistoši šajos laikos. (..) Ja tie ir ārzemju autori, tad te mēs atkal atduramies pret to, ka pusaudži lasa labāk oriģinālvalodā, un tad mēs nonākam pie mana trešā pusaudža un pie vēl vienas pieredzes, kur viņa īstenībā piekrīt lasīt. Iegājām grāmatnīcā, viņa nāca man līdzi izvēlēties, bet viņa izvēlējās grāmatu angļu valodā.
Un labi, ka vēl lasa grāmatas vispār...
Es domāju, ka mēs nevaram noliegt to, ka šobrīd grāmata vairs nav tik interesants saturs kā tas, ko piedāvā audio un vizuāli internets, un "Netflix", un "Youtube". Tas nevar konkurēt.
Ja mēs skatāmies uz pirmsskolas vecuma bērniem, tad es varu piemeklēt savai sešgadniecei saturu latviešu valodā. Piemēram, "Emi un Rū". Bet, ja mēs runājam par pusaudžu auditoriju – es nespēju iedomāties kvalitatīvu saturu, arī video un audio formātā latviešu valodā. (..) Tas ir saprotams. Grūti konkurēt ar lielajām valstīm un lielo valstu saturu.
"Netflix" piedāvātas filmas ar subtitriem latviski – būtu jauki, bet vai reāli? Vai jaunieši maz tos ieslēgtu?
Ko domā skolotāji?
Liene Bedre, latviešu valodas un literatūras skolotāja Rīgas Iļģuciema vidusskolā un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā: "Tas nenoliedzami ir izaicinājums. Un kā latviešu valodas skolotājai man nepārtraukti ir jāmeklē veidi, kā latviešu valodu skolēniem pārdot kā tādam reklāmas speciālistam. Jāmeklē tie knifiņi, kā pierādīt tās aktualitāti mūsdienās un kā, neskatoties uz daudzajiem gramatikas likumiem, to padarīt interesantu. No šāda rakursa raugoties, es domāju, ka mācīt angļu valodu mūsdienās ir vieglāk nekā latviešu valodu, jo tur nekas nav jāpierāda."
Anglicismi, angļu valodas konstrukcijas vērojamas arī sacerējumos.
Skolotāja: "Pirmais, ko es nolasīšu, ir no 6. klases skolēnu rakstu darba. Un viņš raksta šādu teikumu: "Šajā nodaļā visi revolvējas ap Laimes lāci." Sanāk, ka skolēns ir paņēmis angļu darbības vārdu "revolve" un to latviskojis. Vienkārši tiešā veidā to izmantojis latviskā teikumā. Otrs savukārt ir no 7. klases skolēnu rakstu darba. Tur ir frāze, kā viņš iesāk teikumu, un viņš raksta: "Personāli es domāju." Atkal paņemts tiešs pārnesums no angļu "Personally I" (..) Tad ir arī piemērs no šī gada 9. klases eksāmena, kur kāds jaunietis ir rakstījis šādu frāzi – "Viņš manipulē mani." Mēs varētu pieņemt, ka viņš ir tulkojis no angļu uz latviešu valodu, no "he manipulates me". Un tad tiešā veidā uzrakstījis latviski, lai gan šī latviskā pieeja prasītu, lai viņš izmanto prievārdu – "Viņš manipulē ar mani"."
Runājot par angļu valodu skolas ikdienā starpbrīžos, gaiteņos, skolotāja atzina – dominējoša gluži neesot, bet dzirdama gan.
"Man jāsaka godīgi, ka tajā brīdī, kad es to sadzirdēju klasē, šeit pat, es ļoti samulsu, jo es nezināju, kā man pareizi reaģēt, – vai man aizrādīt vai nelikties ne zinis. Varbūt aizliegt latviešu valodas kabinetā izmantot svešvalodu? Vai kaut kā viņus kaunināt?" sacīja skolotāja.
Latviešu valodas skolotāja Zaiga Dzene no Ventspils iesaka par to ar jauniešiem vienoties.
"Tātad vienošanās, piemēram, šeit mēs ienākam, mēs runājam tikai latviešu valodā. (..) Tas varētu būt kā viens no risinājumiem. (..) Jo mēs jau esam tie, kuri patiesībā nes to valodu skolēniem. Un, ja mēs nerādīsim pozitīvu piemēru, neprasīsim, nelūgsim, neskaidrosim, tad, manuprāt, tā rezultāta nebūs, jo šobrīd tā ir tāda diezgan aktuāla lieta," sacīja Dzene.
Viņa atceras, ka pirmo reizi "anglomānijas" tendenci ievērojusi jau pirms septiņiem gadiem, bet tagad tā gājusi plašumā.
Savukārt Liepājā angļu valodas skolotājai Solvitai Matvejevai šī jaunā tendence šķiet tik ļoti aktuāla, ka viņa to pēta savas doktora disertācijas ietvaros, gan analizējot skolēnu sacerējumus eksāmenos, gan anketējot pašus jauniešus.
Viena no viņas saprastajām tēzēm – tā, ko minēja arī jau mūsu intervētie jaunieši: "Viens no tādiem populārākajiem teikumiem, kas parādās arī sarunās ar jauniešiem – ja tu zini angļu valodu, tev visas pasaules durvis ir vaļā. (..) Jo latviešu valoda ir tikai šeit, Latvijā. Jā – mēs esam īpaši, mēs esam interesanti ar to, ka esam maza nācija un mums ir ļoti arī bagāta kultūra un valoda, bet tai pašā laikā… ja zina tikai latviešu valodu, tad varbūt izglītības un karjeras iespējas ir stipri ierobežotas. Un, ņemot vērā to, ka šī ir paaudze, kas grib būt piederīgi visai pasaulei, ļoti daudzi jaunieši grib ceļot, mācīties ārzemēs, viņiem ir draugi ārzemēs, – protams, ka angļu valoda ir līderpozīcijā."
Vai valstī redz "anglomānijas" problēmu?
Bet satraukties vai nesatraukties par "anglomāniju" jau valstiski? Jāatzīst, ka līdz šim politiķu un valsts valodas sargu retorikā galvenais akcents bijis likts uz latviešu valodas ''atkrievošanu''. Arī uz krieviski runājošu jauniešu integrēšanu latviskā vidē, un šobrīd līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā šis jautājums atkal ir aktualizēts, bet vai "anglomānija" nav politiķu vai valsts pārvaldes uzmanības vērta?
Aplūkojot Valsts valodas pamatnostādnes no 2021. gada līdz 2027. gadam, ko rakstījusi Izglītības un zinātnes ministrija, no 11 izceltajiem problēmu punktiem astotais ir: "Angļu valodas straujā izplatība daudzās sabiedrības dzīves jomās pasaulē un Latvijā, sabiedrības un indivīdu pārliecība par angļu valodas nepieciešamību (īpaši tādās nozarēs kā uzņēmējdarbība, zinātne, augstākā izglītība), angļu valodas valdošās pozīcijas interneta vidē ietekmē jauniešu komunikācijas paradumus un mazina latviešu valodas lietojuma un apguves pievilcību."
Devītais punkts – par nesistemātisku atbalstu latgaliešu valodai. Desmitais – neregulārs atbalsts lībiešu valodai.
Kā valstij reaģēt? Vienīgais, ko par "anglomānijas" tematu var atrast: "Nepieciešami datos balstīti risinājumi – kvalitatīvi pētījumi par angļu valodas ietekmi jauniešu valodā, pētījumi par latviešu valodas prestižu un lietojumu jauniešu lingvistiskajā vidē."
Droši vien, ka vajag, bet pagaidām tādu nav...
Pagājušā gada maijā par to, ka tomēr valstij kaut kā ir jārīkojas, trauksmi Latvijas Radio diskusijā cēla Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, "anglomāniju" nodēvējot par bumbu ar laika degli: "Kā cilvēks, kurš jau daudzus gadus saskaras ar Latvijas vidusskolu absolventiem, es savā augstskolas mācībspēku praksē redzu, ka valodas prasmes dramatiski krītas. Un pēdējos četros līdz piecos gados ir viena liela, prāva daļa augstskolas studentu, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet faktiski viņi raksta angliski ar latviešu vārdiem. Tā, manuprāt, ir bumba ar laika degli, un par to nekādas [valsts valodas politikas] pamatnostādnes nerunā. Tas ir jautājums, kas mums ir steidzami jārisina."
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie") situāciju pārzina, arī pašai bērni.
Vaicāta, vai un kādas īpašas iniciatīvas varētu būt no ministrijas puses, viņa sacīja: "Mums jau ilgus gadus ir pasaules diktāts latviešu valodā, kura dalībnieku skaits nemitīgi aug. Tas vien ir pierādījums, ka cilvēki grib lietot, grib pārbaudīt savas zināšanas. Citu starpā Valsts valodas diena. Mums tā ir pilnīgi jauna iniciatīva. Tas, cik sekmīgi to izdosies iedzīvināt, tas būs… Jā, tā būs vēl viena aktivitāte. Mērķtiecīgi? Nu, tādus vēl plānus, kā, piemēram, pieņemt likuma grozījumus vai kādus [Ministru] kabineta noteikumus par to, ka būtu aizliegts, es nezinu, ikdienā runāt svešvalodā, nu, protams ka mēs nepieņemsim, bet tas ir vairāk jautājums pat ne ministrijas līmenī… Protams, ka mums ir dažādi pasākumi arī ieplānoti, kas popularizē latviešu valodu. Jebkāda veida formas un veidus mēs varam izdomāt, bet tas ir ļoti tāds, es pat teiktu, intīms jautājums, kur mums katram pašam sev jāuzdod jautājums un jārod atbilde – vai es mīlu savu valodu, vai cienu savu valodu?"
Ministre arī secināja: "Ir tās lietas, ko mēs varam gribēt, un tad ir procesi, arī globāli procesi, kas vienkārši notiek un kurus mēs ļoti maz šeit, Latvijā, vai katrs savās mājās varam ietekmēt."
Pasaule mainās, kultūras un valodas mijiedarbojas, tā notiek nemitīgi, un uz to norāda arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks: "Mums pašiem šeit uz vietas ir vesela tauta, kura ir pārgājusi uz latviešu valodu pēdējo simt, divsimt gadu laikā, respektīvi, lībieši. Kuri acīmredzami sākumā runāja lībiski mājās un ģimenē, un pēc tam droši vien, ka pirmie bija jaunieši, kuri sāka runāt latviski. Un tā viņi arī pārgājuši. Skatoties uz šo, mums ir jāsaprot, ka tas nav tik viennozīmīgi, jo parasti, kad runā par to, kā kādas lingvistiskās grupas pārstāvji pārņem citas grupas valodu, tas tiek norādīts tādā skumju un zaudējuma gaismā. Bet ir jāskatās arī no tā, no to lietotāju puses, ka daudziem no viņiem tā ir drīzāk kā izlaušanās no tādiem savas sabiedrības un savas kultūras rāmjiem un iespēja pieslēgties kaut kādai plašākai, lielākai kopienai. (..) Vai tas ir pozitīvi vai negatīvi? Tas jau ir tāds drīzāk politisks jautājums, nevis zinātnisks."
Norvēģijas piemērs
Ja par politiku, tad šobrīd viena no valstīm Eiropā, kas "anglomāniju" atzinusi par nopietnu draudu savai dzimtajai valodai, ir Norvēģija – šogad pieņemts jauns likums, kurā stingrāk noteikts norvēģu valodas lietojums augstākajā izglītībā, paredzēti arī ieguldījumi populārās kultūras interneta platformās jauniešiem tieši norvēģu valodā.
Norvēģijas valodu padomes vadītāja Ase Veta "Aizliegtajam paņēmienam" skaidroja: "Angļu valoda tiek uzskatīta par draudu norvēģu valodai. (..) Neuzskatām, ka multilingvisms vai pieeja dažādām valodām ir drauds – tā bērniem ir dāvana. Bet nevaram atbalstīt angļu valodas monolingvismu. Tāpēc ir pieņemts jaunais likums, kā arī valodas politika, kas nodrošina bērniem augstas kvalitātes saturu norvēģu valodā gan literatūrā, gan populārās kultūras platformās. Mūsu mērķis ir atrast labākos veidus, kā ieviest valodas politiku un atrast galvenās jomas, kur norvēģu valoda ir apdraudēta. Tas ir populārajā un digitālajā kultūrā. Kā arī augstākajā izglītībā pārāk daudz dominē angļu valoda. Šajās jomās ir jārada vairāk satura norvēģu valodā."
Viņa atzina – nav tā, ka šobrīd būtu pavisam slikti, tomēr likums tapis ar domu par nākotni.
"Mums ir labi likumi, kā arī norvēģu valoda tiek izmantota politikā, sabiedriskajās apspriedēs, kā arī ir primārā valoda skolās. (..) Bet par ko uztraucamies? Ka norvēģu valoda zaudēs dominantās valodas statusu angļu valodai un kļūs par "ķēķa" valodu, ko izmanto, lai apspriestu kultūru, ģimenes problēmas, bet kopumā sabiedrībā plaši neizmanto."
