Aģentūras pārstāve Ziemeļvalstīs un Baltijā Elizabete Haslunda aicināja visus iesaistītos ievērot humānās palīdzības pamatprincipus, starptautiskos un Eiropas Savienības tiesību aktus, kā arī atturēties no vardarbības.
Halsunda norādīja, ka ANO Bēgļu aģentūra ir satraukta par to, ka Latvija piespiež robežšķērsotājus doties atpakaļ, kā arī par pielietoto vardarbību.
Vienlaikus viņa informēja, ka ANO Bēgļu aģentūra rūpīgi uzmana situācijas attīstību Latvijā. Aģentūras pārstāve Ziemeļvalstīs un Baltijā nupat noslēgusi vienas dienas vizīti Latvijā, kur ieradās veikt steidzamas konsultācijas ar Latvijas amatpersonām. Vizītes laikā viņa tikusies ar valdības pārstāvjiem, lai saņemtu situācijas vērtējumu par notiekošo uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, kā arī īstenotajiem pasākumiem, reaģējot uz situāciju.
ANO Bēgļu aģentūra pauda bažas, ka īstenotie pasākumi var pilnībā liegt iespēju cilvēkiem, kuriem nepieciešama aizsardzība, lūgt patvērumu reģionos, uz kuriem attiecas ārkārtējā situācija.
Halsunda skaidroja, ka ANO Bēgļu aģentūra patlaban vērtē ceturtdien, 12. augustā, Saeimas apstiprināto pasākumu kopumu un ar Latvijas amatpersonām panākta vienošanās turpināt sarunas, tiklīdz vērtējums tiks pabeigts.
Viņa arī uzsvēra, ka piekļūšana teritorijai un iespēja lūgt patvērumu ir cilvēka pamattiesības arī tad, ja robežu šķērso ārpus likumā noteiktās kārtības.
Robežas aizsardzība un tās pārvaldīšana nav pretrunā ar patvēruma meklētāju tiesību ievērošanu, un ANO Bēgļu aģentūra aicinājusi Latviju izpildīt visas starptautiskās saistības, viņa sacīja.
"Tomēr ANO Bēgļu aģentūras rīcībā nav informācijas no pirmavota par incidentiem [atgriešanu atpakaļ un pielietoto vardarbību], par kuriem ziņots, tāpēc mēs nevaram tieši komentēt ziņojumus," teikts paziņojumā, kurā norādīts, ka aģentūra strādā, lai iegūtu un apstiprinātu faktus notikumu vietā.
Arī tiesībsargs aicina uz samērīgumu
Arī tiesībsargs Juris Jansons vēstulē Saeimai un Ministru kabinetam uzsvēra, ka arī ārkārtējās situācijas laikā noteiktās administratīvajās teritorijās valstij ir pienākums raudzīties, lai noteiktie ierobežojumi būtu patiešām nepieciešami un tādi, kas nesamērīgi neierobežo personu cilvēktiesības un ļauj Latvijai turpināt pildīt starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies.
Savukārt jebkurai spēka pielietošanai ir jābūt samērīgai un kā galējam līdzeklim, lai novērstu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu.
KONTEKSTS:
Valdība no 11. augusta līdz 10. novembrim izsludinājusi ārkārtējo situāciju valsts pierobežā ar Baltkrieviju. Ārkārtējā situācija izsludināta četrās pierobežas administratīvajās teritorijās: Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.
Līdz ar to Valsts robežsardzei ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja valsts robežu. Tāpat ārkārtējās situācijas izsludinātajā teritorijā izvietotajās robežsardzes struktūrvienībās un citās iestādēs nepieņems personu iesniegumus par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Lēmums pieņemts, izvērtējot situāciju Lietuvā, kā arī ņemot vērā pieaugošos riskus uz Latvijas– Baltkrievijas valsts robežas. Jau iepriekš bija ieviesta pastiprināta robežas uzraudzība un mobilizēti Valsts robežsardzes un armijas resursi zaļās robežas uzraudzībai. Tāpat atbalstu sniedz četri Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" eksperti.
Ārkārtējo situāciju rosināja izsludināt iekšlietu ministre, lai aizsargātu Latvijas un Eiropas Savienības ārējo robežu pret nelegālās migrācijas ieroča izmantošanu.
Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi. Iekšlietu ministrija aprēķinājusi, ka robežas neizbūvētās infrastruktūras pabeigšana varētu izmaksāt aptuveni 30 miljonus eiro.
