Pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka 47% uzrunāto iedzīvotāju vēlas obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā, savukārt 43% - iebilst. Salīdzinājumā ar 2015.gadu šis rādītājs pieaudzis par 8%. SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš stāsta, ka mazāk entuziastiski ideju par obligāto karadienestu atbalsti cilvēki, uz kuriem tas varētu attiekties.
Savukārt sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidro, ka liela daļa obligātā karadienesta atbalstītāju to pamato ar domu, ka dienests varētu disciplinēt jauniešus un pildīt darba nometnes uzdevumus. Taču šāds uzskats esot neadekvāts, jo armijas uzdevums ir aizsargāt, nevis disciplinēt vai sodīt jaunos cilvēkus par viņu dzīvesveidu.
Tāpat pastāv uzskats, ka dienests veicina patriotismu. Apstrīdot to, Sedlenieks skaidro – padomju laikos gandrīz visi vīrieši pabijuši armijā, taču viņi nekļuva par Padomju Savienības patriotiem.
Vēl viens dienesta atbalstītāju arguments ir valsts spēja stāties pretī agresoram. Antropologs norāda, ka mūsu sabiedrība ir pilnīgi nesagatavota jebkādam šādam notikumam: “Mēs kā civiliedzīvotāji nezinām, ko tādos gadījumos darīt.”
Tikmēr aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība) norāda, ka obligātā militārā dienesta atjaunošanai būtu nepieciešama infrastruktūra un milzīgi finanšu resursi, kuru ieguldīšana savukārt būtu politiskā izšķiršanās. Turklāt pētījumi liecina, ka diez vai kādreiz atriezīsimies pie lieliem konvencionālajiem aizsardzības pasākumiem. Pašlaik konfliktos uzbrukumu metodes ir ļoti rafinētas un militārā komponente ir profesionāla un labi ekipēta armija.
