Mežaparkā un Mārupē sākusies īsta cīņa ar ūdens zagļiem. Uzņēmums, kas pārvalda galvaspilsētas ūdensapgādes sistēmu – ''Rīgas ūdens'' – apzināja, cik mājsaimniecības lieto centrālo ūdensvadu bez līguma.
''Tie ir ap 20%, tas nozīmē, ka aptuveni piektā daļa cilvēku ir nelikumīgi pieslēgušies mūsu komunikāciju tīkliem. Mārupē tika apzinātas 547 ēkas jeb objekti un 88 objektu īpašniekiem ir bijuši nelegāli pieslēgumi. Savukārt mežaparkā, kur tika apzonāti 217 objekti, 50 bija nelegāli pieslēgušies mūsu komunikācijām,'' par rezultātiem stāsta uzņēmuma pārstāvis Artūrs Mucenieks.
Vieni izmanto centrālo ūdensvadu nelikumīgi ļaunprātīgu iemeslu vadīti, otri – aiz nezināšanas.
Izdevās sazināties ar vienu no šādiem nelegāļiem, garantējot pilnīgu anonimitāti. Lūk, ko savā rakstiskā atbildē atklāj sieviete:
„Mums ir sava spice, un mēs izmantojām mūsu pašu ūdeni. Taču, kad mums piedāvāja samērā lēti pieslēgties centrālajam ūdensvadam, mēs piekritām. Mēs īpaši neaizdomājāmies, vai tas ir likumīgi vai nav. Nu, pieslēdzāmies un viss. Ja paši būtu to kārtojuši, tad iznāktu ilgi un dārgi. Un vispār, kurš varēja iedomāties, ka sāksies pārbaudes.”
Par nelikumīgu ūdensvada izmantošanu pienākas naudas sods. Pēc pārbaudes Mārupē un Mežaparkā kopējā summa tiek lēsta desmitiem tūkstošos eiro. Savukārt uz vienu mājsaimniecību soda naudas apmērs ir no dažiem simtiem līdz 5000 eiro.
Uzņēmumā „Rīgas ūdens” apgalvo, ka katru gadījumu risinās individuāli. Tiem, kuri atzīsies, ka ūdensvadu lietojuši nelegāli nezināšanas dēļ, nevis ļaunprātīgi – uzņēmums gatavs samazināt piemēroto sodu uz pusi. Tāpat sodu varēs maksāt pa daļām. Piemēram, katru mēnesi divu gadu garumā. Ar tiem, kas sodu nemaksās, – „Rīgas ūdens” neizslēdz tiesāšanos.
Lai kā arī būtu, nevienam neizdosies izsprukt cauri sveikā. Nelegālo pieslēgumu noteikšanas metode darbojas bez kļūdām, apgalvo Mucenieks:
''Ja līguma nav un tajā pašā laikā mēs uz ielas vada redzam, ka kanalizācija tiek novadīta mūsu kopējos tīklos, to mēs uzreiz konstatējam. Tur ir dažādas metodes, piemēram, atvērt akas vāku un redzēt, vai no šī objekta tiek novadīti kādi sadzīves notekūdeņi. Otrs - mēs varam ar videokameru, ievadot to kanalizācijas tīklā, konstatēt, vai ir šis pieslēgums.''
Lai veiktu pieslēgumu, vispirms jāvēršas pie „Rīgas ūdens”, lai saņemtu tehniskos noteikumus pieslēguma ierīkošanai.
Kā pastāstīja bezmaksas telefonlīnijas operators, tajos būs pateikts, kā var pieslēgties un kurā vietā. Tehniskie noteikumi ir derīgi vienu gadu. Pēc tam jāsameklē sertificēts projektētājs. Pēc projekta sastādīšanas tas tiek saskaņots ar „Rīgas ūdeni”. Visbeidzot, ir jāatrod sertificēts būvnieks.
Projekta sastādīšana pie sertificēta projektētāja varētu izmaksāt ap 400 eiro. Papildus jāmaksā arī par zemes mērījumiem. Taču nauda nav vienīgais, ar ko jārēķinās. Process ir ilgstošs
un var turpināties vairākus mēnešus - stāsta nejauša projektēšanas uzņēmuma pārstāvis:
''Attiecībā uz topogrāfiju Rīgā: viens variants ir pasūtīt jaunu topogrāfiju, jaunu uzmērījumu pie mērnieka. Otrs variants ir pieprasīt Rīgas domes Attīstības departamentam topogrāfiju no arhīva, tā maksā 32 eiro. (..) Rīgā jauna topogrāfija varētu maksāt ap 260 eiro un prasīt kādus 3,5 mēnešus laika.''
Būvniecības izmaksas ir vēl augstākas. Aptaujājot vairākas būvfirmas, izrādījās: daudz kas ir atkarīgs no attāluma līdz akai, no dziļuma, ka arī no materiāliem zemes virsū. Piemēram, ja pieslēgums jātaisa vietā, kur ir asfalta pārklājums, asfalts vien var izmaksāt tūkstoti eiro, bet izbūve kopumā var sasniegt vairākus tūkstošus.
Gaidāms, ka, sākot ar nākamo gadu, rīdziniekiem atkarībā no viņu ienākuma līmeņa būs pieejamas atlaides, pieslēdzoties pie centrālās ūdensapgādes sistēmas. Šobrīd domē tiek gatavoti attiecīgie normatīvie akti.
Kas attiecas uz negodprātīgo vai nezinošo ūdens patērētāju meklēšanu, tuvākajā nākotnē „Rīgas ūdens” veiks pārbaudi arī Vecāķos.
