Pie ceļa, kas ved uz Siguldas pili, rēgojas vien celms pēc celma, kas kādreiz bija lieli oši.
Pilnīgi nesaprotami, kā var nocirst veselos kokus, kuriem nav celmos puvumu pazīmes, neizpratni pauda Zorgenfrejs.
Daži koki bija jauni, daži 50, bet daži pat 100 gadus veci. Ivars Zorgenfrejs ir sašutis, ka kokus cērt arī pašā Siguldas pils parkā, nozāģēta lieliskā tūju aleja, kura ir stādīta vēl Kārļa Ulmaņa laikā.
Siguldas domē skaidro - oši nocirsti, jo tos esot skārusi postoša slimība. Kopumā pilsētā, tostarp pils parka apkaimē, nozāģēti apmēram 200 bīstami oši un citu sugu koki, jo tie apdraud iedzīvotāju un tūristu drošību.
Restaurācijas būvprojekta vadītāja, arhitekte Ināra Caunīte skaidroja, ka slims koks var salūst un tādiem kokiem atrasties publiskā vidē ir bīstami.
Ivars Zorgenfrejs gan šos skaidrojumus apšaubīja, norādot, ka pats ir mežkopis 4.paaudzē, pārzina šīs lietas un kokus nevar vienkārši nozāģēt bez pamatojuma.
Šobrīd Siguldas pils kompleksā rit atjaunošanas darbi, kas izmaksās 4 miljonus eiro. Paralēli vēsturisko ēku sakārtošanai atjaunos arī vēsturiskos 19. gadsimta muižas dārza stādījumus. Tiekot izzāģēti koki, kuri iesējušies paši.
Caunīte stāstīja, ka tūjas ir padomju laika mantojums, tūjas nav ilgmūžīgi koki, un arī daudzas tūjas bijušas bojātas, tās arī aizsedza skatu uz pili un “dezorganizēja visu pils kompleksu”.
Tā vietā iecerēts atjaunot ābeļdārzu, jo savulaik ceļš uz pili vedis caur ābeļdārzu, un nelielas ābeles pili vairs nekad neaizsegs.
Tūjas nomākušas liela auguma Amūras ceriņus, kas ir retums.
Koku ciršana saskaņota ar novada būvvaldi. Bet Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums nav bijis nepieciešams, jo tas nav ne mežs, ne dabas liegums. Nav ari ziņu, ka parkā bijis kāds dižkoks.
“Bet vai varbūt parka labiekārtošana, nocērtot labus kokus? Tā nav labiekārtošana, tas ir barbarisms,” nosaka Ivars Zorgenfreijs.
