Apiņa ieskatā, Belēvičs ministra amatā izdarīja ļaunu darbu, bija nekonsekvents, lika amatos cilvēkus pēc politiskiem vai personīgiem principiem un grāva sabiedrības veselību.
“Ja cilvēks iet par ministru, tad jāzina, ka darīs tikai un vienīgi labu,” saka Apins, norādot, ka Belēviča labie darbi esot bijuši kā nejaušības starp to, ko viņš darīja farmācijas jomas interesēs.
Viņš arī atklāja, ka ministrs medicīnas jomā esot izvērtis teroru – mēģināja tajā strādājošajiem cilvēkiem piedraudēt ar sankcijām, politisko spēku. Viņa politiskais stils esot bijis tāds, kurā viss organizēts autokrātiski. Medicīnas darbinieki pat esot baidījušies no viņa ņemt naudu.
Tajā paša laikā Apinis iebilda pret to, ka cilvēku nostumj veselības problēmu dēļ: "Satrauc, ka tiek atbrīvots nevis par to, ko sadarījis, bet par pumpu."
Biedrības vadītājs arī aizstāvēja ārstu Viesturu Krūmiņu, kurš bija operējis ministru, sakot, ka viņš ir labākais veselas paaudzes onkologs un viņš “nenodod savu pacientu”. Viņaprāt, mediķi nevarētu iebilst Belēvičam: “Guntis ir ļoti īpatnējs. Viņš mēdz runāt vai nu diktāta formātā, vai nekādā.”
Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” Apins arī klāstīja, ka ministra amatam “Zaļie” vēloties uzrunāt Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāju Andu Čakšu, kas arī nāk no farmācijas biznesa. Iepriekš gan Zaļo un zemnieku savienības valdes loceklis Edgars Tavars LTV neapstiprināja, ka Čakša būtu kandidātu vidū.
Arī publicists Lato Lapsa, kurš sākotnēji “Latvijas Avīzē” publicējis ziņu par rindas apiešanu Onkoloģijas centrā, atzinīgi vērtēja ministra demisiju, lai gan uzsvēra – tam vajadzēja notikt jau pirms gada. Viņš arī cer, ka Latvijā varētu atrast ministru, kuram būtu racionāls plāns un godaprāts.
Savukārt Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs piektdien, 10.junijā, preses konferencē uzsverot, ka veselības aprūpes sakārtošana ir ļoti nozīmīga tautsaimniecības attīstībai, pauda, ka “acīmredzot politiskās gribas trūkuma dēļ nebijām spējuši izdarīt mājasdarbus” un padarīt veselības aprūpes sistēmu visiem saprotamu un pieejamu.
Tāpēc “aizvien esam tajā pašā purvā, kur pirms divdesmit gadiem”, sacīja Rimšēvičs.
Viņš norādīja, ka daži runā par maksas medicīnas ieviešanu, bet jau tagad faktiski medicīnas aprūpe pieejama tikai turīgajiem. Tagad galvenais padarīt šo sistēmu taisnīgu, ekonomiski pamatotu un saprotamu.
Pašlaik, piemēram, valdības noteikumi nosaka nevis, kas cilvēkam pienākas, bet gan to, kas nepienākas. Un arī tad, ja kāds būs spējīgs izlasīt šos apjomīgus noteikumus un secināt, ka viņam pienākas valsts apmaksātā palīdzība, realitātē viņu gaidīs nepatīkami pārsteigumi, norādīja Rimšēvičs.
Arī valsts apmaksāto pakalpojumu kvotu sistēma padara veselības aprūpi līdzīgu loterijas sistēmai.
Jau ziņots, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) iesniedzis demisijas rakstu un premjers to jau ir pieņēmis. Tas saistīts ar ministra rīcību, apejot pacientu rindu Latvijas Onkoloģijas centrā.
