Klātesošajiem ir LKS karogi, kā arī ieslēgti skaļruņi, kuros tostarp skan jau ilgus gadus piketos pret pāreju uz izglītību latviešu valodā izmantota grupas "Pink Floyd" dziesmas "The Wall" versija krievu valodā.
Pasākumā izskan virkne lozungu, kas pamatā izceļ LKS lomu krievu valodas aizsardzībā Latvijā, uzsverot, ka "tikai LKS nav nodevusi principus un aizsargā krievu valodu". Protestētāju ieskatā krievi nav gatavi pāriet uz latviešu valodu, tāpēc kopienai ir vajadzīgi pārstāvji Saeimā, lai viņus varētu aizsargāt.
Protestā tiek apgalvots, ka LKS mērķis ir padarīt Latviju par demokrātisku valsti, kurā ciena visus iedzīvotājus, kas esot iespējams vien ar LKS spēkiem. Slavinot LKS, vienlaikus tiek kritizēti esošie valdošie politiķi, uzsverot, ka viņi ir ļauni un neieklausās krievu kopienā, necienot mazākumtautības.
Daži runātāji uzsver, ka iepriekš bijuši neitrāli, taču pēc Rīgas mēra Mārtiņa Staķa "spēlītes" ar Baltkrievijas karogu un pēc tā, kad izglītības un zinātnes ministre ģērbusi T kreklu ar uzrakstu par krievu kuģi, izlēmuši, ka tomēr jāiet politikā un "jāapgaismo sabiedrība".
LKS pārliecināti, ka, iekļūstot Saeimā, viņi dažādos veidos varēs atcelt ieplānoto skolu valodas reformu.
Klātesošos uztrauc arī Latvijas Pareizticīgās baznīcas "piespiedu" atdalīšanās no Maskavas.
Pēc katra runātāja uzstāšanās klātesošie aplaudē. Kopumā situācija protestā ir mierīga. Notiekošo uzrauga vairāki policisti.
KONTEKSTS:
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā. Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā otrajā lasījumā būs jāskata Saeimā. Pēc tam tie komisijā un parlamentā būs jāpieņem arī trešajā, galīgajā, lasījumā.
Likumprojekti paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts to anotācijā.
Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.
Lai atbilstoši Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu līmenī. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.
Grozījumi paredz deleģēt Ministru kabinetu noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.
Likumprojektos paredzētais regulējums noteic, ka, sākot ar 2023. gada 1. septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē; ar 2024. gada 1. septembri – 2., 5. un 8. klasē; ar 2025. gada 1. septembri – 3., 6. un 9. klasē. Plānots, ka arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1. septemba tiks īstenota tikai valsts valodā.
Tāpat ar grozījumiem plānots pilnveidot regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu.
Likumprojekta autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
