Likuma redakcija paredz, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu noteiks, ņemot vērā personas ienākumus par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas piecu gadu periodā. Tādējādi vidējās apdrošināšanas algas aprēķināšanas kārtība būs analoga kā invaliditātes pensijas aprēķināšanas gadījumā.
Iepriekš atlīdzības aprēķināšanai izmantoja fiksētu 12 mēnešu periodu, kas ir pārāks īss un var iekļaut, piemēram, slimības laiku, kad ienākumi ir mazāki. Ilgtermiņa ienākumu aizvietošanas pakalpojumam šāda aprēķināšanas kārtība var būt netaisnīga un nesamērīga, un būtu jāmaina, norāda likumprojekta autori.
Plānots, ka jaunā atlīdzību aprēķināšanas kārtība būs spēkā no 2021. gada.
Tāpat likuma grozījumi paredz izslēgt iespēju, ka persona vienlaikus var saņem divus ienākumu atlīdzinājumus, piemēram, invaliditātes pensiju un apgādnieka zaudējuma atlīdzību. To nosaka sociālās apdrošināšanas princips, ka personai negūtos darba ienākumus neatlīdzina vairākkārt. Tā vietā, ja personai būs tiesības uz diviem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, viņa varēs izvēlēties sev izdevīgāko. Jau patlaban nav iespējams vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu un slimības pabalstu vai vecuma pensiju.
Likumprojekts paredz arī citus precizējumus attiecībā uz slimības pabalsta un atlīdzības izmaksu.
Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī.
