Tieši pēc nedēļas premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) sola skaidrību medmāsām, ārstiem un ikvienam, kurš šajā valstī strādā veselības aprūpē vai slimojot to spiests iepazīt. Paralēli oficiālajām veselības darba grupas sēdēm katru dienu notiek tikšanās ar darba devējiem un citiem sociālajiem partneriem, meklējot veidu, kā medicīnai piesaistīt papildu līdzekļus. 20 eiro maksājums katru mēnesi katram strādājošam ir tikai viens no variantiem.
“Dienaskārtībā ir [jautājums] par 20 eiro. Tiks piedāvāta arī diferencēta summa, arī no 10 līdz 30 eiro. Ir arī procents no darba algas, kas nodrošinātu solidaritāti. Iešu pie koalīcijas, un mums viens variants būs jāizvēlas,” saka Kučinskis.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienības izvirzītā) sliecas atbalstīt premjera ideju par to, ka nodokļu nomaksu jāsaista ar ārstniecības pakalpojumu saņemšanu:
“Lai arī es esmu pretiniece sistēmai, ka tiek piesaistīts nodoklim, bet, tā kā mūsu valstī nav modē maksāt nodokli, tas tomēr būtu variants.”
Pārējie darba grupas dalībnieki atzīst, ka nevienam no šiem variantiem aprēķinu vēl nav. “Sabiedrība ir noraizējusies no tā, ka nav jau tā varianta,” pauž labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).
Taču arī ar šo papildu naudu nepietiks, lai nosegtu lielo finanšu trūkumu, kas izveidojies medicīnā. Ministre gan sola, ka līdz ar e-veselības ieviešanu visā valstī izdosies krietni samazināt dubultu un trīskāršu izmeklējumu veikšanu vienam pacientam, kas arī noēd budžeta naudu.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzīst, ka arī koalīcijas lēmums par to, kur tieši ņemt naudu veselības aprūpei, būs nevis atrisinājums, bet tikai liela administratīvā darba pats sākums. “Mums pat tehniski vēl jāsaprot detaļas, kā tas varētu strādāt. Tam ir vajadzīgs laiks. Bet darīt to rūpīgi, lai nav nepārdomātu lēmumu,” saka ministre.
Pagaidām pārliecības, ka nauda nonāks tieši medmāsu makos vai pakalpojuma nodrošināšanai, nav. “Viens no uzdevumiem ir prezentēt, vai esošā sistēma ļaus novirzīt naudu tiem, kam visvairāk vajag. Lai nav tā, ka nauda izšķīst visur kur, tikai ne [nonāk] mediķa kabatā,” saka Dana Reizniece-Ozola.
Veselības ministrijai savs pierādījumu kopums par to, kā šī papildu nauda nonāks tieši akūtāko vajadzību segšanai, jāsniedz valdības darba grupā šonedēļ. Koalīcijai par finansēšanas modeli jāizšķiras nākamnedēļ. Bet jau no ceturtdienas, 1.jūnija, lielākajās slimnīcās medmāsas nestrādās papildu stundas jeb pagarināto darba laiku. Tādēļ tiek apzvanīti pacienti un pārceltas operācijas.
Jau ziņots, ka VM pērn augusta beigās izskatīšanai valdībā virzīja trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Taču diskusijas par veselības apdrošināšanu beidzās ar palikšanu pie esošās sistēmas. Oktobrī valdība deva zaļo gaismu veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modelim, ko valsts finansēs bez privāto apdrošinātāju piesaistes, jautājumu par finansējuma avotiem atliekot.
Pie diskusijas par naudas avotu atgriezās šogad aprīlī, spriežot par vērienīgo nodokļu reformu. Taču arī šoreiz par to vienoties nespēja, nodokļu reformu akceptēja ar atrunu, ka naudu veselības aprūpei turpinās meklēt premjera vadītā darba grupa.
Darba grupā tostarp vērtē iespēju ieviest obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu ar vidēji 20 eiro lielu maksājumu mēnesī. Taču bijušas arī diskusijas par to, vai būtu jāievieš konstants vai progresīvs obligātās veselības apdrošināšanas maksājums atkarībā no cilvēku rocības.
