Pašlaik izskan, ka pirmie bērni tā saucamajās „krīzes ģimenēs” varētu nonākt vien rudenī vai pat tikai ziemā. Audžuģimeņu apvienība norāda arī uz to, ka audžuģimeņu trūkstot un diez vai specializēto audžuģimeņu būs tik daudz, cik nepieciešams.
Visticamāk, par „krīzes ģimenēm” pārkvalificēsies jau esošās audžuģimenes, kuras patlaban jau rūpējas par īpašiem bērniem. Par ģimenēm, kas turpmāk uzņems bērnus jebkurā diennakts laikā, politikas veidotāji liek lielas cerības dažādu problēmu risināšanā.
Specializētās audžuģimenes plānots apmācīt jūnijā. Pilotprojekta veidā dažas ģimenes apmāca jau šobrīd.
Aizvien līdz galam likumā nav atrunāts, kas krīzes ģimenes atšķirs no citām audžuģimenēm, un trūkstot arī atsevišķu precizējumu par prasībām, kas attieksies uz krīzes ģimenēm.
Ministrijā apgalvo, ka kavēšanās nav pieļaujama un visi normatīvi tiks apstiprināti laikus. “Šo regulējumu ir plānots pieņemt līdz jūnijam, jo jūlijā visam jau ir jāsāk darboties un jāstrādā. Ja ģimenes nepiesakās iegūt statusu un šādu pakalpojumu negrib sniegt, nu tad tur tajā konkrētajā vietā tas vienkārši nav iespējams. Tas ir brīvprātības princips,” norādīja ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Kavēšanos gan prognozē ministrijas partneri, pašvaldības un audžuģimeņu profesionālās organizācijas. Tiek piesaukts rudens vai arī tikai ziema, kad faktiski bērni varētu nonākt īpaši apmācītajās ģimenēs. Tāpat līdz ar jauno kārtību vairāk jādomā par tādu pakalpojumu kā baseinu, masāžu un dažādu terapiju nodrošināšanu visā Latvijas teritorijā, ņemot vērā īpašās bērnu vajadzības. Pretējā gadījumā daļa ģimeņu neizvēlēsies kvalificēties. “Šie procesi kopumā valstī ir iekavējušies par, teiksim, vairākiem gadiem, un droši vien jau agrāk bija kopumā jādomā par šo te sistēmu. Tas varētu būt rudens, kad pirmās audžuģimenes pabeigs apmācības un iegūs specializēto audžuģimeņu statusu. Mūsu bažas jau arī sākotnēji bija, un cerams, ka tās nepiepildīsies, ka tiešām tā ir Rīga vai Pierīga,” norādīja Pašvaldību savienības padomniece Ilze Rudzīte.
Līdz gada beigām iecerēts apmācīt 100 ģimenes, kas uzņems zīdaiņus, bērnus ar funkcionāliem traucējumiem jebkurā krīzes situācijā.
Audžuģimenēm pašlaik atļauts uzņemt ne vairāk par sešiem bērniem, bet specializētās ģimenes varēs audzināt tikai divus bērnus. Profesionālo audžuģimeņu apvienībā „Terēze” norāda, ka specializēto ģimeņu loma problēmu risināšanā esot pārvērtēta, ņemot vērā, ka atsevišķās pašvaldībās krīzes ģimenes nav jaunums.
“Faktiski viena liela daļa ģimeņu jau šobrīd ir specializētās. Vēl šobrīd tik pārliecinoši neskatos šajā virzienā, jo, lai to mēs ieviestu, ir nepieciešams krietni vairāk audžuģimeņu. Nu, mans tas redzējums ir tāds, ka mēs legalizējam tās ģimenes, kuras jau to dara, jo audžuģimenēs jau ir guloši bērni. Ir ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem,” saka apvienības vadītāja Ārija Martukāne.
Specializētās ģimenes plānots veidot, lai izvairītos no situācijas, ka bērnu diennakts tumšajā laikā visbiežāk nogādā krīzes centrā vai bērnunamā, tāpat iecerēts, ka īpaši apmācītās ģimenes varētu uzņemt smagi slimos bērnus, kuriem atrast mājas ir grūtāk. Specializēto audžuģimeņu atalgojums pielīdzināms minimālajai mēnešalgai, ja tās izvēlēsies strādāt krīzes situācijās, bet divām mēnešalgām – ja uzņems bērnus, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe.
