ĪSUMĀ:
- Ir nepieciešami trīs lidaparāti
- Ugunsgrēks nav pārņēmis jaunas teritorijas ārpus iepriekš noteiktā perimetra
- Palīdzība lūgta ES valstīm, tomēr, visticamāk, to sniegs Igaunija un Lietuva
- Pārlieku liels gaisa piesārņojums konstatēts tikai Stiklos
- Policijai nav aizdomu par tīšu dedzināšanu
Iepriekš pirmdien šādu lēmumu bija pieņēmusi arī Krīzes vadības padome. Pēc tās tika pausts, ka Latvija no Eiropas Savienības (ES) valstīm lūgs helikopterus ugunsgrēka dzēšanai. Tā norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība").
Kopumā dzēšanai vajadzīgi trīs lidaparāti.
"Pirmais - skaidrs, ka mēs lūgsim helikopteru atbalstu. Tas ir pilnīgi skaidrs. Otrs - mēs pagaidām pieprasīsim, kādus resursus mūsu dalībvalstis ir spējīgas pašlaik sniegt konkrētam ugunsgrēka veidam. Proti, šis meža un kūdras ugunsgrēks," sacīja Kozlovskis.
Premjerministra aizvietotājs, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība) atzīmēja, ka papildu helikopteri vajadzīgi, jo Nacionālo bruņoto spēku lidaparātiem nepieciešama apkope. "Mūsu gaisa spēki nevar lidot nepārtraukti. Tas prasīs zināmu laiku - šī apkope. Un mums būs nepieciešams lūgt kaimiņvalstu palīdzību," paskaidroja Dūklavs.
„Iekšpusē perimetram turpinās degšanas attīstīšanās, jo atsevišķos sektoros darbi ir bīstami saistībā ar koku krišanu, izdegot saknēm, gāžas koki, kā arī virši un mellenāji ļoti veicina degšanu," tā pašreizējo situāciju raksturo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons. Viņš norāda, ka purva un meža degšana var turpināties vēl nedēļu vai pat ilgāk. Tāpēc lielākās cerības saista ar uguns savaldīšanu no gaisa.
Dienestā arī informēja, ka ar Lietuvu un Igauniju sarunāts - ja tas būs nepieciešams, kaimiņvalstis gatavas palīdzēt, sūtot uz Talsu novadu savus ugunsdzēsējus.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" sacīja, ka glābēji nav ļāvuši liesmām izplatīties ārpus iepriekš pašu ugunsdzēsēju noteiktajām robežām. Tiesa, pašā perimetrā uguns tomēr ir izplatījusies.
Palkavniece uzsvēra, ka ārvalstu palīdzību tiek lūgta no visām 28 ES valstīm. Resursi tiek lūgti dzēšanai no gaisa.
Savukārt dienesta vadītājs Oskars Āboliņš Latvijas Televīzijai norādīja, ka šobrīd situācija ir stabila. Tiek gaidīts pērkona negaiss, kas atbilstoši meteorologu prognozēm, varētu būt trešdien vai ceturtdien. Tiesa - lai arī lietus ir gaidīts, tomēr ar zināmām bažām tiek uzlūkota varbūtība, ka līdz ar negaisu mainīsies arī vēja virziens.
Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par ugunsgrēku. Policijā gan norāda, ka aizdomas par tīšu dedzināšanu nav. Tiekot spriests par
ugunsnelaimes izraisīšanu aiz neuzmanības.
Tāpat Veselības inspekcijas darbinieki izpētījuši, ka piedūmojums ir bīstams veselībai tikai Stiklu ciematā - citu Kurzemes pilsētu iedzīvotājiem briesmas nedraud.
Inspekcija secina, ka tālāk no ugunsgrēka vietas neliels gaisa piesārņojums, kuram nav būtiskas ietekmes uz cilvēku veselību, ir vērojams tikai Kuldīgā. Pārējās mērījumu vietās (Jūrmala, Brocēni, Saldus, Skrunda, Pelči, Stende, Dižstende, Talsi, Valdemārpils) mērījumu rezultāti nepārsniedz noteiktās robežvērtības - tas nozīmē, ka piesārņojums nav veselībai bīstams.
"Šie mērījumi notiks un tiks nodoti Veselības inspekcijai, lai tā var novērtēt ietekmi uz veselību. Un protams, pats galvenais, lai cilvēki savlaicīgi šo informāciju var saņemt," pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība). Viņu papildina Eklons. "Provizoriski jau šobrīd var nomierināt sabiedrību, ka būtisks piesārņojums ir konstatēts tikai “Stiklu” rajonā, pašā degšanas vietā, apkārtējās lielpilsētās piesārņojums šobrīd ir nebūtisks, bet precīzus datus sniegs Veselības inspekcija," bilst Eklons.
Pirmdienas pievakarē Stiklos atradās 44 cilvēki. Viņi ir atgriezušies mājās, lai tās aplūkotu un apkoptu siltumnīcu un mājdzīvniekus. Tiesa, ir varbūtība, ka trešdien un ceturtdien vējš iegriezīsies, un cilvēkiem atkal būs jāpamet mājas, jo ciemats būs dūmu pārņemts.
Valsts arī segs pašvaldībām izdevumus saistībā ar ugunsgrēku no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. „Protams, ka tie ir diezgan lieli izdevumi katru dienu: 100-200 cilvēkus paēdināt trīs reizes dienā," stāsta Ventspils novada domes vadītājs Aivars Mucenieks. "Ugunsdzēsēji mainās, un gadās, ka esam sagatavojuši 70 porcijas, bet izrādās 130 cilvēki. Izrādās daļa palikusi nepaēduši. Darbinieki smērē maizītes, vispār viņiem ordeņus vajag piešķirt," norāda Mucenieks.
KONTEKSTS:
Jau iepriekš ugunsgrēka dzēšanā bija iesaistīts Lietuvas helikopters.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam izdevies noturēt ugunsgrēka liesmas iekšējā perimetrā. Taču vēl joprojām degšanas perimetra iekšienē ir vietas, kur liesmas izplatās. Ugunsdzēsējiem palīdz ne tikai citi operatīvie dienesti, bet arī iedzīvotāji un uzņēmēji, piemēram, ar traktoriem pievedot ūdeni dzēšanai.
Ziņas par ugunsgrēku Talsu pusē dienests saņēma otrdienas, 17.jūlija, vakarā. Trešdien no savām mājām bija evakuēti lielākā daļa netālā Stiklu ciemata iedzīvotāju, tostarp tur esošā bērnunama iemītnieki.
