CSP informēja, ka piecu gadu laikā šis vērtējums ir paaugstinājies par 0,4 ballēm. 2013. gadā iedzīvotāji savu finansiālo situāciju vērtēja ar 5 ballēm skalā no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts).
Seniori savu finansiālo situāciju nemainīgi vērtē viszemāk
Viszemākā apmierinātība ar mājsaimniecības finansiālo situāciju ir vecāka gada gājuma iedzīvotājiem vecumā no 64 gadiem. Seniori vecumā virs 75 gadiem snieguši vērtējumu 4,8 balles gan 2013., gan 2018. gadā. Arī vecuma grupā 64–75 gadi apmierinātība ar finansēm novērtēta ar 4,8 ballēm, un tas ir par 0,3 ballēm vairāk nekā pirms pieciem gadiem.
Augstāka apmierinātība ar finansiālo situāciju un neliels finansiālās situācijas uzlabojums vērojams iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Viņi savu finansiālo situāciju vērtē ar 5,3 ballēm, par 0,6 ballēm vairāk nekā 2013. gadā. Visapmierinātākie ar savu finansiālo situāciju ir gados jaunākie iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, vērtējot to ar 6,1 ballēm.
Ģimenes ar bērniem savu finansiālo situāciju vērtē nedaudz pozitīvāk
Neskatoties uz to, ka apmierinātība ar mājsaimniecības finansiālo situāciju ir zema visās sabiedrības grupās, pāri ar bērniem vecumā līdz 17 gadiem savas finanses vērtē nedaudz pozitīvāk – vidēji ar 6,1 ballēm 2018. gadā (5,6 – 2013. gadā).
Salīdzinājumam: pāri bez bērniem sniedz zemāku vērtējumu – 5,5, ko ietekmē lielāks šo iedzīvotāju vidējais vecums.
Viszemākais vērtējums starp visiem mājsaimniecību tipiem bija vientuļajiem iedzīvotājiem vecumā virs 65 gadiem (4,8 balles 2018. gadā un 4,4 – 2013. gadā).
Ienākumu līmenis un nodarbinātība visbūtiskāk ietekmē apmierinātību ar finansiālo situāciju
Dalījumā pēc ienākumu līmeņa visaugstāk (6,8 balles) savu finansiālo situāciju vērtē piektās kvintiļu grupas (turīgākās) iedzīvotāji. Pirmās kvintiļu grupas (trūcīgākās) iedzīvotāju apmierinātība ir ievērojami zemāka – 4,1 balles. Viszemāk (3,4 balles) savu apmierinātību vērtē bezdarbnieki, un viņi ir vienīgā iedzīvotāju grupa, kurai piecu gadu laikā šis vērtējums nav pieaudzis. Savukārt strādājošajiem apmierinātība ar finansiālo situāciju piecu gadu laikā uzlabojusies no 5,5 ballēm 2013. gadā līdz 5,8 ballēm 2018. gadā.
Datu avots ir CSP veiktais 2018. gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums, kurā pērn iekļauts jautājumu loks par labsajūtu. Tajā respondentiem vajadzēja novērtēt atsevišķus savas dzīves aspektus skalā no 0 (pavisam neapmierināts) līdz 10 (pilnībā apmierināts). Aptaujāti 6 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 11 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem.
