Partijas "Vienotība" valdes loceklis Artis Pabriks LTV "Panorāma" pauda, ka notikušais jau bija sagaidāms. Viņš skaidroja, ka galvenie popularitātes krituma cēloņi iekšējās ķildas, kā arī stingras un pārliecinošas vadības trūkums. Vienlaikus viņš pieņēma varbūtību, ka "Vienotības" atbalstītāji šobrīd ir "paņēmuši brīvdienas".
Decembrī 19,5% vēlētāju balsotu par Saeimas opozīcijā esošo "Saskaņu". Par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) balsot būtu gatavi 15,6% aptaujāto pilsoņu. Savukārt Nacionālo apvienību (NA) atbalstīt būtu gatavi 8,7% respondentu. Balsot par opozīcijā esošo Latvijas Reģionu apvienību (LRA) izvēlētos 5% vēlētāju.
Aptaujas rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar novembri, par 1,4 procentpunktiem pieaudzis atbalsts "Saskaņai", par 0,7 procentpunktiem palielinājies atbalsts ZZS, kā arī par 0,5 procentpunktiem pieaudzis atbalstītāju skaits NA.
Savukārt popularitātes kritumu piedzīvojusi "Vienotība", kuras reitings strauji samazinājies par 2,6 procentpunktiem. Tāpat nelielu popularitātes kritumu piedzīvojusi LRA, kuras reitings saruka par 0,6 procentpunktiem.
"Latvijas Faktu" vadītājs Aigars Freimanis, komentējot decembra partiju popularitātes datus, norādīja, ka būtiskākā izmaiņa ir "Vienotības" reitingā. Kā galvenos iemeslus Freimanis minēja partijas iekšējo problemātiku, pretrunas un nesaskaņas, kā arī Laimdotas Straujumas valdības krišanu. Viņš usvēra, ka "Vienotības" līderes Solvitas Āboltiņas izvirzīšana premjera amatam šajā reitingā vēl neatspoguļojas.
"Spriežot pēc reitingiem, "Vienotība" vairs nav varas partija," viņš uzsvēra.
Ja Saeimas vēlēšanas notiktu decembrī, vairākas citas partijas nepārvarētu 5% slieksni un Saeimā neiekļūtu. Par partiju "No sirds Latvijai" balsotu 1,9% vēlētāji, Jauno konservatīvo partiju 0,3%, "Vienoti Latvijai" 0,5%, "Latvijas attīstībai" 0,3%, Latvijas Krievu savienību 0,4%.
Aptaujā noskaidrojies, ka 11,5% pilsoņu nepiedalītos vēlēšanās, bet 31% nav izdarījuši izvēli, par kuru politisko partiju atdot savu balsi.