Jau teju pusgadu – kopš februāra beigām – Rīgas domes deputātus galvaspilsētas pagaidu vadībā ir nomainījusi pagaidu administrācija. Tie ir Finanšu, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, kurus amatā iecēla Saeima.
Viens no pagaidu administrācijas redzamākajiem lēmumiem bija īslaicīga braukšanas atlaižu atcelšana Rīgas sabiedriskajā transportā Covid-19 uzliesmojuma laikā. Administratori arī atstādināja no amata pilsētas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu, kā arī ilggadējo Rīgas izpilddirektoru Juri Radzeviču (“Gods kalpot Rīgā”). Viņa pienākumus bez konkursa uzticēja tobrīd par pašvaldībām atbildīgā ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par!”) partijas biedrei Ivetai Zalpēterei. Ar viņu savukārt nespēja sastrādāties un amatu zaudēja “Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis.
Kā liecina LTV un LSM.lv pasūtītā rīdzinieku aptauja, vairums galvaspilsētas iedzīvotāju pagaidu administrācijas darbu vērtē izteikti negatīvi. Drīzāk vai pilnībā neapmierināti ar to ir divas trešdaļas aptaujāto. Savukārt vairāk pozitīvu vērtējumu devis vien katrs piektais respondents.
“Lai gan [iepriekšējais Rīgas mērs Oļegs] Burova kungs bija jūtami sliktākiem rādītājiem nekā pirms tam [kādreizējais Rīgas mērs Nils] Ušakova kungs, šī brīža rādītāji ir vēsturiski sliktākie, kādus mēs jebkad esam redzējuši,” atklāj pētījumu centra SKDS direktors, sociologs Arnis Kaktiņš.
Kaktiņš arī norāda – respondentu lietotā sarunvaloda būtiski vērtējumu nav ietekmējusi. Retāk negatīvi noskaņoti bijuši tie rīdzinieki, kas gaidāmajās domes vēlēšanās grasās balsot par “Jauno Vienotību” vai “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” sarakstu. Bet visbiežāk neapmierināti bijuši Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV” atbalstītāji.
Pētījuma autors gan lēš, ka negatīvā vērtējuma pamatā ir nevis pagaidu administratoru pieņemtie lēmumi, bet fakts, ka viņi nav rīdzinieku ievēlēti. “Mēs esam dabūjuši, ja es skatos kā rīdzinieks, kaut ko tādu, ko mēs jau paši neesam ne vēlējuši, ne izvēlējušies. Nu tad politoloģiski mēs varam runāt par varas leģitimitāti, citiem vārdiem,
tas nav kaut kas, kam mēs kā rīdzinieki būtu deleģējuši varu. Nē. Tas ir iznākums kaut kādam regresam, varas sabrukumam Rīgā,” skaidro Kaktiņš.
Jaunizveidotās Rīgas domes kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs gan galvaspilsētas pagaidu administrāciju slavē.
“Ir izsludināti konkursi uz “Rīgas satiksmes” padomi, RNP padomi, “Rīgas ūdens” padomi, kur šos jautājumus vienkārši nevar atlikt. Mēs strādājam arī pie jaunās pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības kārtības. Un esam runājuši ar Valsts kontroli, kas ir pamatprincipi, kas būtu jānostiprina. Un tas darbs strauji virzās uz priekšu,” saka Grafs.
Kā pozitīvu aspektu Grafs izceļ arī to, ka konceptuālus jautājumus, piemēram, par auditoru ieteikto “Rīgas namu pārvaldnieka” privatizāciju, pagaidu administrācija atstājusi izlemšanai jau nākamajai domes vadībai.
KONTEKSTS:
Saeima šī gada sākumā lēma atlaist Rīgas domi. Vēlēšanu datums gan divas reizes ticis pārcelts saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Pašlaik vēlēšanu datums noteikts 29. augustā.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, tāpēc arī turpmāk ir noteikti vairāki ierobežojumi un piesardzības pasākumi.
