Aptiekas ir bizness, un mums ir citas prioritātes. Tā nozari uzraugošie ierēdņi un politiķi cītīgi uzsvēra gada sākumā, kad Latvijas Radio ciklā “Farmācijas neredzamā vara” runāja par aptieku konkurences pelēko pusi, iesakāmo zāļu sarakstiem un vietām Latvijā, kur aptieku vispār nav.
Tomēr, reaģējot uz sabiedrisko mediju materiāliem un cilvēku sašutumu, tika izveidota darba grupa. Tās mērķis – saprast, cik caurskatāmi veidojas zāļu cenas, vai iedzīvotāji zāles var atļauties un vai aptieku konkurences iespējamie pārkāpumi neietekmē zāļu pieejamību. Šobrīd ir notikušas trīs darba grupas sēdes.
“Klausīties ir gatavi. Es negribu teikt, ka neklausās. Atmosfēra ir mierīga un konstruktīva, vismaz šobrīd,” saka Inese Kaupere, darba grupas vadītājas vietniece un Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore.
Ne tik optimistiski uz notiekošo raugās citi darba grupas dalībnieki. Piemēram, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas vadītāja Anda Blumberga, kas arī piedalās darba grupā: “Nu, pagaidām mēs izskatām lielākās problēmas, un priekšlikumi ienāk samērā kūtri.
Problēmu loks ir ļoti plašs, lai mēs to izskatītu tādā formā, kā mēs esam tur.”
Konkurences problēma aizvien aktuāla
Latvijas Radio sērijā “Farmācijas neredzamā vara” norādīja uz vairākām problēmām – aptiekas konkurē nevis ar cenām vai pakalpojumiem, bet manipulē ar aptieku novietojuma kritērijiem, farmaceitiem bieži vien piemaksā par konkrētu preču pārdošanu un arī to, ka vairākās Latvijas pilsētās un ap slimnīcām daudzviet izveidojas nelieli monopoli.
Bet kādas problēmas ir darba grupas uzmanības centrā? “Aptieku konkurence, cenu veidošana, pacientu izdevumi par zālēm un zāļu pieejamības jautājumi,” saka Kaupere no Veselības ministrijas.
Par aptieku vietām nepietiekošo konkurenci runāts arī darba grupā. “Teiksim tā, esošā regulējuma ietvaros, kur ir viens aptieku tīkls, protams, nevar paņemt un pateikt „atdod aptieku!” atzīst konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Arī šī iestāde piedalās zāļu pieejamības darba grupā.
Ābrama norāda, ka līdzēt varētu ideja, ko konkurences padome jau izteikusi vairākkārt – ļaut Latvijā, līdzīgi kā Lielbritānijā, daļu bezrecepšu zāļu tirgot lielveikalos. “Dotu iespēju tajās pilsētās, kur visas aptiekas vai vienīgā aptieka ir vienam tīklam un nav nekāda konkurences spiediena uz izvēli, klāstu un cenu. Tas noteikti veicinātu pieejamību patērētājam, citādu pakalpojuma veidu,” pārliecināta Ābrama.
Izskan virkne priekšlikumu
Izskanējuši arī priekšlikumi par to, kā risināt „aptieku bloku” sistēmu. Jāatgādina, ka aptiekām, kas strādā visu diennakti vai izgatavo zāles, 500 metru rādiusā apkārt nedrīkst atvērt jaunu aptieku. Šāds bloks dod iespēju izdevīgām vietām nelaist tuvumā konkurentus. Bet, ja jāatver kāda aptieka pašam vai draudzīgam uzņēmumam, ir iespēja uz mirkli bloku noņemt un aptieku atvērt. Kā šāds bloks visbiežāk tiek izmantota zāļu izgatavošana.
Izskanējušais risinājums? Prasīt atskaites, vai aptiekā tiešām zāles tiek izgatavotas, un arī ierobežot iespēju bloku ātri uzlikt un noņemt. “Vēl par gatavošanu bija tāda lieta – ja ir licence, bet pasaka, ka nevar, tad atjaunot var pēc kāda laika perioda, piemēram sešiem mēnešiem,” saka Veselības ministrijas pārstāve.
Ir arī priekšlikumi, kā varētu risināt to, lai zāles aptiekā iedzīvotāji reāli varētu atļauties. Šobrīd vispārīgo nosaukumu raksta tikai kompensējamajā sistēmā, zāles pacientam izrakstot pirmo reizi. Bet varbūt tas būtu jāmaina, darba grupā runāto atklāj Kaupere.
“Apsvērām vispārīgā nosaukuma rakstīšanu visiem pacientiem, kas laiku pa laikam pavīd un ir apspriežami. Izrakstot zāles no stacionāra, būtu arī jālieto vispārējais nosaukums,” stāsta ministrijas pārstāve.
Izskanējusi ideja pārskatīt zāļu piecenojumus. Šobrīd Latvijā ir noteikti maksimālie piecenojumi, ko var piemērot zāļu lieltirgotājs un aptieka. Tos nedrīkst pārsniegt, bet mazāku piecenojumu izmantot atļauts. “Varbūt samainīt proporcijas, un lētākajam galam likt vairāk.
Bet tas ir priekšlikumu līmenī, un es nevaru pateikt, jā, nē un kā tas būs,” norāda Kaupere.
“Nevar pateikt”
Nevar pateikt, kā tieši zāļu cenu un aptieku pieejamības problēmas risināt; vienošanās darba grupā vēl nav. Tas dzirdams no daudziem darba grupā iesaistītajiem. Un tad seko nākošais teikums –
redzēs, kā konstruktīvā un mierīgā atmosfēra mainīsies, kad sāks izrunātos priekšlikumus „likt uz papīra”.
Darba grupai priekšlikumu sagatavošanai dots laiks līdz oktobra beigām.
Viens no iespējamajiem notikumu tālākās attīstības scenārijiem: darba grupa vienkārši apkopos dažādos piedāvātos risinājumus un gala vārdu – izvēlēties, kuras izmaiņas ieviest, kuras ne, – dos politiķiem.
