Par noteikumu ietekmi uz savu likteni uztraucās daudzas mazās lauku skolas.
“Slēdzot vidusskolas klases, mums būtībā lielākā daļa skolotāju būtu spiesti meklēt darbu citur. Un būtībā Rudzātos nodrošināt skolu ar skolotāju kadriem būtu ļoti problemātiski,” iepriekš stāstīja Rudzātu vidusskolas direktors Vladislavs Spriņģis.
Rudzātu vidusskolas - novada vienīgās lauku vidusskolas - 9.klasē pašreiz mācās septiņi jaunieši. Ja tiktu pieņemti Izglītības ministrijas iepriekš plānotie grozījumi, kas noteiktu minimālo skolēnu skaitu 10. klasē, Rudzātu skolai būtu lielas problēmas. Valsts finansējums septiņu cilvēku klasei netiktu piešķirts.
Ja skola vēlētos 10.klasi tomēr atvērt, tā būtu jāfinansē pašvaldībai vai arī skolai šīs izmaksas būtu jāsedz no naudas, ko valsts piešķīrusi pamatizglītībai.
Ministrija piedāvāja noteikt, ka novadu skolu 10. klasēs jāmācās vismaz 12 bērniem, novadu pilsētās šis slieksnis būtu 18, bet republikas pilsētās – 22 skolēni. Taču tagad grozījumi ir apturēti.
“Ministrijas galvenā prioritāte un arī valdības galvenā prioritāte ir jaunais pedagogu darba samaksas modelis, līdz ar to patlaban šo noteikumu grozījumi tālāk netiek virzīti,” atzina Izglītības ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Līga Buceniece.
“Ieviešot jauno pedagogu darba samaksas modeli, kurā tiks noteiktas skolotāju amata vienības, šim skolēnu skaitam vairs nav tik liela nozīme,” skaidroja ministrijas pārstāve.
Turklāt ideju neizdevās saskaņot ar citām iesaistītajām pusēm. Pašvaldību savienība, kura arī bija ieceres pretinieku rindās, ar grozījumu apturēšanu ir apmierināta. Savienības ieskatā tie nestu vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.
“Demogrāfiskās situācijas ietekmē skolēnu skaits ir samazinājies, taču 10.klases atvēršanai mēs tā kā palielinām slieksni. Līdz ar to mēs paaugstinām sociālās atstumtības risku un arī teritoriālās atstumtības risku,” ministrijas ieceri vērtēja Pašvaldību savienības padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.
Izglītības ministre Mārīte Seile šobrīd atrodas ASV. Viņa rakstiski apstiprināja, ka konkrētie grozījumi ir apturēti, taču vienlaikus atzīst, ka no idejas par minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs kopumā nav atteikusies.
No 1.septembra gan sliekšņi bērnu skaitam 10. klasēs tiešām netiks noteikti, taču skolu tīklu mēģinās sakārtot citiem paņēmieniem, tostarp ar jaunā pedagogu atalgojuma modeļa palīdzību. Kādi tieši būs sakārtošanas instrumenti – vēl tiek diskutēts.
Jau ziņots, ka Iizglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais pedagogu atalgojuma modelis paredz piesaistīt skolotāju algas vidējam skolēnu skaitam klasē, samazinot arī skolotāju pārslodzi. Arodbiedrība cer, ka līdz ar jauno modeli skolotāji vairs nebūs pārstrādājušies un saņems lielāku algu, ja vien valdība tam piešķirs finansējumu.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 11.decembrī rīkoja piketu pie Saeimas, pieprasot nākamā gada budžetā atrast papildu naudu skolotāju algām, kas būtu vairāk nekā pašlaik budžetā paredzētie trīs miljoni eiro.
Latvijas izglītības darbinieki uzstāj uz lielāku budžeta piešķīrumu jaunajam atalgojuma modelim un uz to, lai partijas pildītu priekšvēlēšanu solījumus, algas ik gadu ceļot par 10%. Valdība solīja par finansējumu lemt, kad būs zināms jaunais algu modelis un tā izmaksas.
