AS pārstāvji jau iepriekš iebilduši JV piedāvājumam par Vides un enerģētikas ministrijas izveidi.
JV līderis Krišjānis Kariņš norādīja, ka AS ziņā ir iespēja vienoties par jaunās valdības veidošanu. Kariņš stingri uzsvēra – ja būs vienošanās par ministrijas izveidi, būs jaunā valdība.
JV un AS pārstāvji gandrīz vienojušies par sadarbības memoranda tekstu, izņemot par jaunas ministrijas veidošanu, kas taptu, nodalot vides un enerģētikas jautājumus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas. AS pārstāvji pauda, ka neatbalsta jaunas ministrijas veidošanu krīzes laikā.
AS pārstāvis Edvards Smiltēns pauda: "Vai, izveidojot jaunu institūciju krīzes apstākļos, mēs sasniedzam mērķi? Klimats ir visās ministrijās un vai no tām arī ko ņemsim ārā?"
Tikmēr Kariņš uzskata – tieši otrādi, ministrija būtu atbildīga par enerģētisko neatkarību, atrodot veidu, kā ne tikai nodrošināt enerģētisko neatkarību no Krievijas, bet attīstīt arī ražošanas jaudas nākotnē, lai mājsaimniecībām būtu jāmaksā pēc iespējas lētāk par energoresursiem.
"Būs vienošanās, būs nākamā valdība, nevarēsim panākt vienošanos, šī koalīcija un nākamā valdība nevarētu tapt," sacīja Kariņš.
Tāpat JV arī rosina bērnu jautājumu risināšanu turpmāk uzticēt Labklājības ministrijai, nodarbinātības jomā kā atbildīgo noteikt Ekonomikas ministriju, bet digitalizācijas jautājumu pārvaldību nodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. "Vai mēs gribam stagnēt un pateikt, nekas valstī nav jāmaina, vai lai sasniegtu jaunus mērķus kaut ko mainīt," sacīja Kariņš.
Savukārt AS līderis Uldis Pīlēns atzīmēja: "Tas nebūtu prātīgi uz birokrātiskām struktūrām veidot čaulu, neliekas, ka tas ir pareizais ceļš."
Kariņš atklāja, ka trešajam valdības partnerim Nacionālajai apvienībai neesot iebildumu pret memoranda parakstīšanu.
Piektdienas pēcpusdienā visām trijām topošajām koalīcijas partijām bija arī tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai pārrunātu valdības veidošanas procesu. Prezidents uzsvēra – pienācis laiks modernizēt mūsu pārvaldes struktūru. Vienlaikus Levits nosauca deviņas jomas, kuras uzskata par prioritārām nākamās valdības deklarācijas veidošanai, tostarp drošību, izglītību, nacionālo identitāti un vēl vairākas. Tāpat Levits norādīja, ka premjera amata kandidātu nosauks tikai tad, kad valdības deklarācijā būs pietiekami skaidri iezīmējušies veicamie darbi.
Kad varētu tapt jaunā valdība, joprojām zināms nav. Kariņš norādīja, ka skaidrība par nākamās valdības modeli būšot pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu.
KONTEKSTS:
Trīs nedēļas pēc 14. Saeimas vēlēšanām "Jaunā Vienotība" (JV), kas iestājusies par četru politisko spēku koalīciju, pauda gatavību piedāvāt NA un AS sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem, bet partijai "Progresīvie" – divpusēju vienošanos par sadarbību 14. Saeimā un valdībā, tostarp piedāvājot vienu ministra amatu. Tomēr "Progresīvie" neatbalstīja piedāvājumu.
14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: JV, Zaļo un Zemnieku savienība, AS, NA, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
