Pagājušajā nedēļā Kariņš piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā. Tam piekritusi esot Nacionālā apvienība (NA), savukārt AS aizvien nav piekritis piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam. AS pārstāvji iebilst, ka vispirms jāvienojas par deklarāciju, tas ir, nākamās valdības uzdevumu plānu par visām nozarēm, un nevajag sākt ar portfeļu sadalījumu "kā vecajos laikos". Tāpat arī vajadzīgs atšķirīgs valdības modelis, atzīmēja AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
"Mēs [piektdien] vienojāmies, ka vienlaikus sākam nopietnu darbu pie deklarācijas un arī pie šīs savstarpēji solidārās atbildības par visām jomām. Pirms mēs uzņemamies atbildību par kādām jomām, "Apvienotā saraksta" prioritāte ir iziet cauri visiem problēmjautājumiem. Ko mēs darām, kādi ir resursi. Piemēram, jaunās [Klimata un enerģētikas] ministrijas izveide. Mums jāsaprot, cik tas viss maksās un vai mēs tiešām varēsim realizēt sākotnēji nosprausto mērķi jau tuvākajos mēnešos panākt mazākus rēķinus par elektroenerģiju. Un tā izrunāt visas jomas. Saliekam visu laukumu, redzam kopainu, tad arī apņemamies šos portfeļus un virzām labākos no labākajiem," norādīja Tavars.
Šāda pieeja, pēc Tavara teiktā, nodrošinātu starppartiju un starpnozaru sadarbību ministriju vadībā. Par šiem ierosinājumiem AS aicinājis Kariņu uz tikšanos un par galveno sarunu vadītāju pārapstiprinājis apvienības līderi uzņēmēju Uldi Pīlēnu.
Arī te ir problēma, jo Kariņš iebilst pret Pīlēna turpmāku dalību šajās sarunās. Pēc premjera teiktā, Pīlēns, būdams AS līderis, neparakstīja iespējamās koalīcijas partneru sagatavoto memorandu. Turklāt viņš neesot startējis vēlēšanās, tāpēc Kariņam vairs neesot īstas skaidrības, ko Pīlēns pārstāv. Ņemot vērā šos sarežģījumus, kopš piektdienas apstājušās konkrētas darbības valdības plāna izstrādē.
Iespējams, izdosies vienoties par Kariņa plānu un AS piekritīs uzņemties atbildību par Veselības, Reģionālās attīstības, Iekšlietu un Zemkopības ministriju vadību. Tādā gadījumā JV, AS un NA pārstāvji darba grupās ķersies pie valdības deklarācijas gatavošanas.
Ja AS saglabās šo pozu, nepiekrītot Kariņa piedāvātajai secībai valdības veidošanā, tad var sekot pavērsieni, mēģinot paplašināt koalīcijas sarunu dalībnieku klāstu. Tā intervijā medijos trešdien pieļāva Kariņš. Viņš norādīja, ka, trijiem politiskajiem spēkiem netiekot uz priekšu, būtu jāatgriežas pie sākotnēji piedāvātā četru partiju koalīcijas modeļa, ieskaitot "Progresīvos". Grūti gan saprast, kā tas varētu notikt, zinot AS un NA jau sākotnēji noraidošo nostāju pret šī politiskā spēka dalību sarunās.
KONTEKSTS:
Nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība parakstīja sadarbības memorandu, kurā citstarp politiskie spēki par sasniedzamajiem mērķiem izvirzījuši valsts drošības uzlabošanu, veselības aprūpes pilnveidošanu, Latvijas enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšanu un apņēmušies nesaudzīgi cīnīties pret korupciju. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat "Jaunā Vienotība" piedāvājusi atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai – katrai pa četrām ministrijām. "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tiek gaidīta atbilde no "Apvienotā saraksta" par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu.
