Jaunās koalīcijas izveides sarunu pirmajā nedēļā publiski tiek apspriests, vai "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības veidotajam iespējamās koalīcijas kodolam ar 54 balsīm iespējams piesaistīt vēl 10 balsis – no partijas "Progresīvie" ievēlētos. "Jaunā Vienotība" to argumentē ar ilggadēju pieredzi, ka stabilitātes vārdā koalīcijā vajag vismaz 60 balsis.

Savukārt potenciālie sadarbības partneri iebilst, jo sadarbība ar liberālo organizāciju, kas vēlēšanās ieguvusi 10 deputātu vietas, neesot iespējama. Šo viedokli Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" pārstāvji atkārtoja arī pēc kopējās tikšanās.

NA līderis Raivis Dzintars pauda, ka NA un ''AS'' jaunievēlētajā 14.Saeimā neredz citu sadarbības modeli, kas būtu rīcībspējīgs. Abiem politiskajiem spēkiem ir "absolūti vienota pozīcija", ka valdība ir jāveido trīs partijām – "Jaunajai Vienotībai", "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai.

''AS'' politiķis Uldis Pīlēns apstiprināja Dzintara pausto, ka ''AS'' un NA uzskata – koalīcija ir jāveido nosauktajām trīs partijām. Politiķis uzsvēra, ka pašlaik nedrīkst zaudēt laiku un koalīcijas veidošanas sarunas ir jāturpina "jau pirmdien".

Dzintars uzsvēra, ka NA un ''AS'' sarunā tika secināts, ka abu partiju sapratne un gatavība sastrādāties ir ļoti augstā līmenī.

Dzintars pastāstīja, ka abi politiskie spēki vienojušies topošās valdības deklarācijā iekļaut arī valsts konkurētspējas paaugstināšanu un demogrāfijas programmu kā vienu no valsts izaugsmes prioritārajiem pasākumiem. Vienlaikus "Apvienotā saraksta" pārstāvis Edvards Smiltēns, kurš pārstāv Latvijas Reģionu apvienību, uzsvēra, ka nākamajai valdībai jābūt labākiem krīzes menedžeriem kompaktā koalīcijā ar līdzīgiem uzskatiem.

"Gluži vienkārši mēs atsakāmies iet "Jaunās Vienotības" klasiskajā valdībā. Pirmkārt, izveidot valdību, kurā ir dziļi pretrunīgi spēki. Tu iebetonē konfliktu jau saknē. Pilnīgi skaidrs, ka Nacionālā apvienība un "Progresīvie" ies pa gaisu tādā valdībā. Ko tas nozīmē "Jaunajai Vienotībai"? Viņi iegūst iespēju sabalsot kādus būtiskus lēmumus vai nu ar vieniem [ "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību] vai otriem ["Progresīvajiem"]. Iegūst lielākas manevra iespējas. Ko tas nozīmē krīzes gadījumā? Tu vari vienreiz pārbalsot kādu no koalīcijas partneriem, otrreiz, bet trešā reize var būt liktenīga, jo koalīcija izirst, jo tā tu grauj uzticību," sacīja Smiltēns.

Politiķis ir pārliecināts, ka trīs partiju koalīcijā komunikācija būtu lietišķa un lēmumi būs raitāki, jo izpaliktu daudz liekas šķēpu laušanas. Sadarbība ar "Progresīvajiem" Saeimā būšot iespējama.

Tikmēr politologs Filips Rajevskis uzskata, ka politisko spēku vārdu cīņas par koalīcijas sastāvu ir tieši saistītas ar interešu sfēru sadali un spēku līdzsvaru: "Tas taktiskais izklājums ir, ka "Apvienotajam sarakstam" un Nacionālajai apvienībai ir interese līdzsvarot "Jauno Vienotību". Tad sanāk apmēram balsu līdzsvars. Gan balsis sakrīt, gan arī ideoloģiski tuvi. Šajā gadījumā,

ja atnāk "Progresīvie", "Jaunajai Vienotībai" ar viņiem kopā ir 36 mandāti, un tad "Jaunā Vienotība" var nopietni stūrēt.

Jāsaprot, ka viņi būs pilnīgi pakļauti "Vienotībai", ko arī abi pārējie spēki negrib pieļaut, jo tas stiprinātu "Jauno Vienotību"."

Par amatu sadali partijām saruna pirmajās nedēļās saruna vēl neesot bijusi, uzsvēruši partiju pārstāvji. Taču, modelējot situāciju, būtu grūti iztēloties, kā tā notiek četru partiju modelī, piebilst Rajevskis. Koalīcijā esot trīs spēkiem, atbildības jomu sadale varētu notikt trīs līdzvērtīgās daļās, savukārt grūti iztēloties, ka "Progresīvo" piesaistīšanas gadījumā izdotos jelkāda saruna par līdzvērtīgu amatu sadalījumu.

Nākamās koalīcijas izveides sarunas paredzēts turpināt pirmdien, kad arī Valsts prezidents Egils Levits uzdevis izklāstīt partiju sarunu progresu un reformu plānu.

KONTEKSTS:

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts",  Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Savukārt 5% barjeru iekļūšanai parlamentā nepārvarēja vairākas 13. Saeimā pārstāvētās partijas - "Attīstībai/Par", "Saskaņa" un "Konservatīvie".