Meņģelsone izvirzīta veselības ministra, Šmits – zemkopības ministra, Kučinskis – iekšlietu ministra, bet Sprindžuks – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra postenim.
AS viens no līderiem Edvards Smiltēns atzina, ka veselības nozare nākamajā valdībā būs joma ar vislielākajiem izaicinājumiem un "smagākais politikas lauks" nākamajos gados. Tā kā citi politiskie spēki neesot vēlējušies uzņemties atbildību par šo amatu, AS amatam izraudzījies kandidāti, kas pārzinot procesus Saeimā un valdībā, kā arī esot autoritāte.
"Ja mēs skatāmies iepriekšējo pieredzi, protams, veselības ministra amatā ir bijuši dažādi cilvēki. Manuprāt, šis nav laiks ārstiem, dakteriem vadīt veselības nozari. Te vajadzīgs cilvēks, kas spēj izvērtēt nozares finansēšanas kontekstu, paskatīties, kā tiek izmantota nauda veselības resorā un kādu efektu tas sniedz, un spēj pieņemt lēmumus," sacīja Smiltēns.
Meņģelsone uzsvēra: "Es noteikti nebūšu tas laimes lācis, kas atnesīs kaut ko nebijušu. Veselības jomā svētā trīsvienība ir, pirmkārt, pacienta iespējami ātra atgriešanās savā dzīvē. Otrkārt, ārsti, kam nav jādomā par braukšanu prom. Pāri visam – vesela sabiedrība, civilās aizsardzības kontekstā droša sabiedrība – tās ir tās lietas, kas svarīgas."
Darbu ministres amatā Meņģelsone plāno sākt ar veselības sistēmas izvērtējumu, lai pārliecinātos, cik racionāli un atbildīgi tiek tērēti līdzekļi nozarē.
Līdz ar AS ministru kandidātu paziņošanu zināms aptuvenais topošās valdības sastāvs.
Nacionālā apvienība par saviem ministru amatu kandidātiem virzīja Ilzi Indriksoni (ekonomikas ministre), Ināru Mūrnieci (aizsardzības ministre), Nauri Puntuli (kultūras ministrs) un Jāni Vitenbergu (satiksmes ministrs).
"Jaunā Vienotība" ministru amatiem virzīja Arvilu Ašeradenu (finanšu ministrs), Edgaru Rinkēviču (ārlietu ministrs), Inesi Lībiņu-Egneri (tieslietu ministre), Andu Čakšu (izglītības un zinātnes ministre), Raimondu Čudaru (klimata un enerģētikas ministrs) un Eviku Siliņu (labklājības ministre).
Ministru amatu kandidātu saraksts izrādījies visai noturīgs, jo neoficiāli iespējamo ministru vārdi izskanēja jau pirms vairākām nedēļām, atzīmēja politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docente Lelde Metla-Rozentāle.
"Tas process varbūt bija sarežģīts vai, kā es teiktu, samocīts, bet es neteiktu, ka tas kaut kā būtiski ir izmainījis rezultātu. Iespējams, tas ir politiskās pieredzes jautājums, ka tu ar laiku, esot iekšā tajā procesā, saproti, ka lietas notiek kāda secībā, kā ierasts. Tas tāds novērojums no malas, jo faktiski tie paši, par kuriem runājām pirms laika, tāpat ir izvirzīti amatiem. Vai mēs viņus nosaucam šodien, vai pirms divām nedēļām – rezultāts nav mainījies," norādīja politoloģe.
Piedāvātajā valdības virknējumā pārsteigumu ir visai maz. Kā izņēmumi – Andas Čakšas gatavība uzņemties atbildību par izglītības un zinātnes jomu, kā arī Līgas Meņģelsones lēmums kļūt par veselības ministri. Ir ļoti maza iespēja, ka kāds iespējamais ministra amata kandidāts būtu jāaizstāj ar citu.
Metla-Rozentāle stāstīja: "Līdz šim par šiem visiem cilvēkiem, izņemot [veselības ministra amata kandidāti Līgu] Meņģelsones kundzi, ir jau runāts publiskajā telpā. Un no topošās koalīcijas partneriem nav izskanējis, ka pret kādu personāžu būtu iebildumi. Es domāju, ka diez vai Kariņa kungam būtu motivācija iet uz asumiem un iebilst pret kādu personu, ja vien tam nav kāda ļoti klaja iemesla. Tā tomēr ir katras partijas izvēle un atbildīgs lēmums, kādu cilvēku virzīt uzticētajos posteņos."
Valdības izveides procesā vēl priekšā sarunas par valdības darbu plānu, savukārt valdības apstiprināšana Saeimā varētu notikt jaunnedēļ.
KONTEKSTS:
Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.
22. novembrī Valsts prezidents Egils Levits parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.
