Pēc lielās rezonanses tā dēvētajā C hepatīta lietā Valsts asinsdonoru centrs sasauca preses konferenci, lai viestu skaidrību par asins komponentu izplatīšanu. “Ar jaunās tehnoloģijas ieviešanu esam konstatējuši, ka atsevišķi mūsu pastāvīgie donori – kopumā 25 – ir C hepatīta vīrusa pozitīvi, kas rada risku, ka tie asins komponenti, kuri ir izsniegti pārliešanai ārstniecības iestādēm, varētu būt inficēti,” apliecināja centra direktore Iveta Ozoliņa.
Līdz ar to pastāv risks, ka infekcija varētu tikt nodota recipientam. “Uz šo brīdi ir 195 asins komponenti, kuri ir nosūtīti uz 28 ārstniecības iestādēm. No tiem donoru centrs saņēmis atbildes no ārstniecības iestādēm par 89 gadījumiem, no kuriem 55 gadījumos pacients ir miris no pamatsaslimšanas, četros gadījumos komponents derīguma termiņa dēļ ir norakstīts,” stāstīja Ozoliņa.
Savukārt septiņos gadījumos veikta asins saņēmēju testēšana, un rezultāti ir negatīvi.
"Ne vienmēr viņš inficējas," paskaidro Ozoliņa. "Varētu būt, ka viņam ir imunitāte, varētu būt, ka viņš ir pārslimojis slimību vājā formā bez simptomiem. Tas ir ļoti individuāli, un šeit mēs arī redzam, ka šie septiņi gadījumi bija negatīvi," norādīja Ozoliņa.
Tāpat 21 gadījumā vēstules no slimnīcas ir nosūtītas recipientiem, bet ziņas par izmeklējumiem pagaidām nav. Aizvien ziņas tiek gaidītas arī no slimnīcām par 106 asins komponentiem.
Asinsdonoru centrā stāsta, ka iepriekšējās tehnoloģijas efektivitāte šī vīrusa atklāšanā bijusi ap 65%, jaunajai šis rādītājs ir 99%. Lai arī neliels, risks saglabājas vienmēr. Taču Latvijā esot labi izveidota vadības sistēma, kas vajadzības gadījumā ļauj izsekot asins komponentēm no donora līdz pat pacientam
To, ka informācija ir izsekojama, rāda arī Austrumu slimnīcas hematologs Edmunds Jansons. Arī viņš atzīst, risks pastāv vienmēr. Tas, ko vairāku pakāpju pārbaudēs, var pēc iespējas mazināt slimnīcā, ir nesaderības risks. Savukārt par donora veselību jau ārstniecības iestādē vairs nepārbauda.
"Vīrusa klātbūtni mēs šeit nepārbaudām. Tas nozīmē, ka mēs uzticamies šiem sagatavotājiem, un tas nozīmē, ka šie sagatavotāji asinis pārbauda," norāda Jansons.
Nepieciešamība pārliet asinis gan ir gana bieža. Piemēram, Austrumu slimnīcas terapijas nodaļā tie ir 4-5 cilvēki nedēļā. "Pirmām kārtām vajadzība pārliet asinis ir cilvēkiem, kuriem ir mazasinība – apmēram puse no nepieciešamā asiņu daudzumu ir zaudētas. Visbiežāk to dara traumu, operāciju gadījumā, pēkšņs asins zudums, un ikdienā terapijas nodaļā mums nākas pārliet asinis, kuriem jau ir ilgstoša mazasinība," paskaidro Jansons.
Jau vēstīts, ka Valsts asinsdonoru centrs 28 Latvijas slimnīcām nosūtījis vēstules par 195 asins komponentēm, kas pēdējos gados nosūtītas uz slimnīcām pacientu glābšanai - asins pārliešanai -, taču pēcāk izrādījies, ka donors ir inficēts ar hepatītu C. To atklāt ļāva slimnīcas jaunā asins testēšanas iekārta, kas daudz agrāk atklāj inficēšanos nekā iepriekšējā iekārta, kas palaidusi garām vāji pozitīvus rezultātus.
