Aizvadītās diennakts laikā slimnīcās nogādāti 63 Covid-19 slimnieki, vēl diennakti iepriekš – 94. Taču izrakstīti krietni mazāk – 46.
“Pieredze rāda to, ka vidēji pacients ārstējas mūsu slimnīcas stacionāros 10 dienas. Un, protams, ja šo ienākošo pacientu skaits ir lielāks nekā izrakstāmo pacientu skaits, tad kopējais pacientu skaits, kas atrodas slimnīcā, pieaug. Šobrīd pieaugums pa dienām vēl ir diezgan mērens,” atzina Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Daži tiek ārā jau pēc piecām dienām, bet daži vien pēc 6 nedēļām – viss atkarīgs no veselības stāvokļa un slimības gaitas.
“Ir ļoti bieži abpusējs plaušu bojājums, un lielākajai pacientu daļai ir vajadzīgs skābekļa atbalsts, jo bez skābekļa atbalsta skābekļa līmenis organismā ir zems, tas nevar nodrošināt visu orgānu normālu darbību. Sievietes slimo vispār vieglāk un mazāk salīdzinoši nekā vīrieši,” stāstīja Latvijas Infektoloģijas centra Covid-19 pacientu nodaļas vadītāja Ilze Bērziņa.
Viņa norādīja – būtiski laikus uzsākt terapiju, lai nepieļautu smago slimības formu attīstīšanos, un pašlaik jau ir uzkrāts krietni vairāk zināšanu, kā to izdarīt, nekā tas bija pavasarī.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra – svarīgi apzināties, ka šis vīruss neizraisa tikai plaušu saslimšanu.
“Covid-19 izraisa asinsvadu sieniņu iekaisumu, no asinsvadu sieniņu iekaisuma var veidoties sīki trombi daudzās ķermeņa vietās, pirmkārt tās, kas cieš, ir plaušas. Bet tikpat labi var ciest arī nieres un aknas. Līdz ar to esam uzmanīgi arī ar uzturu šajā laikā. Esam uzmanīgi ar to, kāds ir mūsu dienas režīms, pat ja mums ir vieglas saslimšanas formas,” aicināja Aizsliniece.
Tāpēc svarīga ir ārsta uzraudzība ne vien stacionārā, bet, arī atgriežoties no tā, – jāziņo ārstam, ja sākušās sirdsklauves vai elpas trūkums, jāvēro veselība.
Veselība jāuzmana arī tiem, kas ar vidēju slimības gaitu ārstējas mājās.
Slimības atstātās sekas veselībai vēl tiek pētītas, un precīzu atbilžu, cik paliekoši ir Covid-19 izraisītie orgānu bojājumi, arī vēl nav.
Taču skaidrs, ka salīdzinoši jaunais vīruss uzliek lielāku slodzi ne vien slimnīcām, bet arī ģimenes ārstiem, kam vēl ilgstoši jāuzmana Covid-19 pacienti.
Ilze Aizsilniece uzsvēra – ir jādara viss, lai pacients nenonāk stacionārā. Viens, ko var darīt, ir skābekļa piesātinājuma mērīšana asinīs – to var darīt ar oksimetru. Oksimetru var īrēt.
Jau dažas dienas pēc saslimšanas ar analīzēm iespējams prognozēt, kā slimība attīstīsies, vai ir potenciāls attīstīties smagajām slimības formām.
“Risināsim šo jautājumu, vai nav iespējas tomēr pacientiem, kuriem šķiet, ka varētu būt smagāk, veikt asins analīzes mājās, lai noskaidrotu, vai nav laicīgi jāuzsāk terapija, kas novērš citokīnu vētru,” stāstīja Aizsilniece.
Citokīnu vētra ir pārāk spēcīga imunitātes atbildes reakcija, kas var nopietni bojāt plaušas un izraisīt nāvi.
Ilze Aizsilniece norādīja, ka, to prognozējot, jau mājās var uzsākt atbilstošu terapiju, novēršot gan nokļūšanu stacionārā, gan slimības attīstību smagākā formā.
Līdz 27. novembrim kopumā ar Covid-19 stacionēto pacientu skaits sasniedzis 496, no tiem 36 cilvēkiem slimības gaita ir smaga.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
