Cilvēku tirdzniecība joprojām ir globāla problēma, kas skar dažāda dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa cilvēkus. Iekšlietu ministrijas nacionālā koordinatore cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos Lāsma Stabiņa skaidroja, ka šīs problēmas pamatā ir kādu citu cilvēku vēlme nopelnīt.
“Mūsdienu sabiedrībā, kad ikkatrs no mums ir patērētājs, ir pieprasījums gan pēc pieejamiem seksuāliem pakalpojumiem, pēc lēta darbaspēka, pēc lētām precēm, lētiem pakalpojumiem. Lai to visu saražotu un nodrošinātu milzīgajam patērētāju pieprasījumam, ir nepieciešams meklēt iespējas, kā samazināt izmaksas. Visvienkāršāk ir samazināt izmaksas uz cilvēkiem,” problēmu raksturoja Lāsma Stabiņa.
Latvijas mērogā izplatītākās modernās verdzības formas ir seksuālā izmantošana, piespiedu stāšanās fiktīvās laulībās un darbaspēka ekspluatācija.
Pēdējo no tām ilustrē filmā “Oļegs”. Tas ir patiess dzīves stāsts par vīrieti, kas ir devies darba meklējumos uz Beļģiju, bet tur tiek izmantots.
“Mans galvenais vēstījums ir – skatieties, kādas lietas notiek apkārt, bet pasniegt to caur kino formu,” skaidroja filmas “Oļegs” režisors Juris Kursietis.
“Tas viss kopums veido ļoti baudāmu kino stāstu. Tas ir viegli sagremojams. Tas atstāj pēcgaršu, nelaiž vaļā vairākas dienas pēc noskatīšanās, jo, redz, tās problēmas, par ko mēs runājam, ir īstas, un mēs savā ziņā, noskatoties filmu, to saprotam, ka tās ir īstas, un varbūt pat mans kaimiņš ir devies uz Īriju un nonācis līdzīgā situācijā,” klāstīja režisors.
Eksperti atzīst, ka cilvēku tirdzniecības upurus ir vieglāk identificēt starp tiem cilvēkiem, kas ir devušies uz ārzemēm. Šobrīd Latvijā valsts atbalstu – sociālo rehabilitāciju 6 mēnešu garumā, psihologu konsultācijas un palīdzības sniegšanu – saņēmuši 107 cilvēki, lielākā daļa no tiem ir tieši tie, kas cietuši ārzemēs.
Tomēr arī Latvijā tādi gadījumi ir, piemēram, šobrīd tiesā izmeklē pirmo gadījumu Latvijā par strādnieka paverdzināšanu.
Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs atzina, ka šādu gadījumu ir maz, bet to noteikti būs vairāk.
“Nevis tāpēc, ka to noziegumu ir vairāk, bet sabiedrība atļaujas vairāk par tiem runāt. Ja tas, kas mums agrāk likās pieņemams un normāli bija uzskatīt, ka pats ir vainīgs, ka iekūlās tādā situācijā, tad jāsaprot, ka zem katra šī šaubīgā darījuma var būt apakšā noziegums,” norādīja policijas pārstāvis.
Informatīvie pasākumi cilvēku tirdzniecības novēršanai gaidāmi vēl 26. septembrī Daugavpilī, 3. oktobrī Liepājā un 4. oktobrī Rīgā.
