Par kompetencēs balstītu izglītības sistēmas ieviešanu pēdējos mēnešos runāts intensīvi.
Taču brīžiem, iespējams, bažās par to, ka viss atkal strauji mainīsies, pazūd pārmaiņu būtība. Lai arī izglītības saturā tiešām plānotas korekcijas, galvenās izmaiņas vajadzīgas citur, proti, mācīšanas veidā.
"Mūsu 2006.gada pamatizglītības standartā ir jau ierakstītas visas tās caurvijas, par kurām mēs šodien runājam: gan par domāšanas prasmēm, gan par pašvadības prasmēm," norāda Mācību satura ieviešanas projekta vadītāja Zane Oliņa. "Taču tas, ko mēs redzam, ka stundās tomēr pašlaik pamatā ir tā saucamā frontālā metode, kur skolotājs mēģina bērniem izstāstīt, kas viņiem jāzina. Mums jātiek līdz tam, lai bērns ar to darbojas, dara, domā pats (..) tā ir darīšanas vaina. Absolūta darīšanas vaina," pauž Oliņa.
Valsts Izglītības satura centra (VISC) vadītājs raksturo – tiem, kuri piedzima 1800. gadā, dzīves laikā nekas daudz nemainījās, līdz ar to – bērnībā apgūtais bija aktuāls arī brieduma gados. 21.gadsimts jau ir "cita opera".
"Tie cilvēki, kas sāks iet skolā tagad, pēc jaunā satura, 2018.gadā un beigs skolu 2030.gadā – beigs skolu pilnīgi citā sabiedrībā, tehnoloģiskā vidē, ekonomiskā vidē vai pat ģeopolitiskā vidē nekā viņi būs sākuši mācīties," skaidro VISC vadītājs Guntars Catlaks. "Tāpēc arī šis jautājums par to, ka mums patiesībā jāgatavo skolēni mūža izglītībai. [Jāgatavo] Tam, ka viņiem visu laiku būs jāmācās savā turpmākajā dzīvē, lai atrastu veidus ne tikai kā pielāgoties, bet arī pašiem radīt kaut ko jaunu," skaidro Catlaks.
Konferencē uzrunātās skolu pārstāves vienbalsīgi atzina – pārmaiņas ir vajadzīgas.
"Pirmkārt, skolotāju darbā [vajag] jaunu metodiku, jo, manuprāt, bērni šobrīd tiešām vairs neprot ne domāt, ne patstāvīgi strādāt," saka “Riga International Meridian School” latviešu valodas skolotāja Gita Ernstsone. "Mums ir pārāk daudz tehnoloģiju, kas visu pasaka priekšā. Līdz ar to skolā mācību procesā vajadzētu atrast kaut kādu ceļu, lai bērni paši vairāk dara. Mūsu skolā ir ļoti izteikti, ka skolotājs visu tā kā iedod. Man liekas, tas ir mazliet vecmodīgi. Mums vajadzētu kaut kādas jaunas pieejas," viņa atzīst.
Ernstsonei piekrīt Rīgas Kristīgās vidusskolas direktore Iveta Gaile. "Man liekas, ka grūtākais būs – it sevišķi vidējā posmā – atteikties no sava priekšmeta rāmjiem. Ka tas būs pedagogiem visgrūtākais. Ir jāsāk sadarboties, jādomā visiem kopleksi, ar orientāciju uz bērniem, bet tieši tas, ka ir jāpārkāpj savām kompetencēm, arī savas kompetences jāpaplašina pedagogiem," paskaidro Gaile.
Tāpēc viņa pati nolēmusi iesaistīties jaunās pieejas veidošanā – lai iespējami ātri jaunākās idejas un mācību paņēmienus varētu nodot saviem skolotājiem. Projekta ieviesēji apzinās, ka ne viss atkarīgs tikai no skolotājiem. Panākumi būs tad, ja skolām būs vajadzīgā kapacitāte, skolotājiem – prasmes un apmaksāts laiks sevis pilnveidei un stundu gatavošanai, savukārt politikas veidotāji atcels daļu rāmju, kas ierobežo skolotāju iespējas brīvi darboties.
