Salacas lejtecē pie pirmā nēģu tača, kas ir būtiska lašu un taimiņu nārsta un migrācijas vieta, videonovērošanas sistēma ieviesta vasaras vidū. Āra un termo kamera uzstādīta pie zvejnieku saimniecības “Kurķis” namiņa un ļauj kontrolēt upē notiekošo diennakts gaišajā un tumšajā laikā. Tam cauru diennakti tiešsaistē var sekot līdzi gan nēģu zvejnieki, gan arī Valsts vides dienesta inspektori.
Šāda sistēma nodrošina zivju resursu aizsardzību Salacā, kā arī palīdz ierobežot maluzvejniecību. Salaca ir ceturtā lielākā lašu dabiskā nārsta upe Eiropā.
Nēģu tača saimmieks Aleksandrs Rozenšteins norādīja, ka šogad laši un taimiņi upē ienākuši ļoti agri, kas liek sarosīties arī maluzvejniekiem.
“Šogad ir cerība, ka lašu un taimiņu būs daudz. Galvenais jau ir uzraudzīt te maluzvejniecību. Tas jau nebeidzams stāsts - tāpat kā Rīga vēl nekad nav gatava, tāpat arī maluzvejniecību nekad līdz galam neizskaudīs. Tas ies no paaudzes paaudzē noteikti līdzi,” sprieda Aleksandrs Rozenšteins.
Lašu un taimiņu zvejas lieguma laikā, kas ilgst no 1. oktobra līdz 30. novembrim, Valsts vides dienesta inspektori no Salacas upes ik gadu izņem vairākus desmitus nelikumīgi ievietotu murdu un tīklu, turklāt bieži tur uzdarbojas arī nēģu maluzvejnieki.
Salacgrīvas novada pašvaldībā norāda, ka kameru uzstādīšana ir tikai pirmais solis plašākai zivju resursu aizsardzībai Salacā.
“Iepriekšējos projektos mums ir nakts redzamības kameras iegādātas. Nārsta laikā arī jaunsargi nākuši palīgā pieskatīt upi. Arī mēs paši esam aicinājuši cilvēkus brīvprātīgi pasēdēt nārsta laikā upes krastā. Mēs esam aizsākuši šobrīd jautājumu arī par upju aizaugšanu,” pastāstīja Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.
Kameras pie Salacas upes paliks arī pēc lašu un taimiņu nārsta laika. Tad arī pašvaldībā spriedīs, cik efektīvi strādā šāda zivju resursu aizsardzības sistēma un vai būs nepieciešams lemt par jauniem aizsardzības veidiem.
