Šāds finanšu atbalsts pats par sevi nav nelikumīgs, bet biedrības starpniecība liek uzdot jautājumus par Krievijas naudas lomu un Krievijas interešu pārstāvniecību Latvijas politikā.
Biedrība “9.maijs.lv”, kuras lielāko daļu budžeta veido Krievijas vēstniecības ziedojumi, ir viens no redzamākajiem Uzvaras dienas pasākumu organizētājiem Rīgā, Uzvaras parkā.
Biedrības valdē ir Rīgas domes deputāti no “Saskaņas” Vadims Baraņņiks un Svetlana Savicka un agrākā “Saskaņas” Saeimas frakcijas, tagad Rīgas domes darbiniece Danuta Dembovska. Līdz 2012. gada maijam biedrību vadīja “Saskaņas” līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs. Tas liecina par biedrības visciešāko saikni ar šo politisko partiju.
Biedrības pašreizējais vadītājs Braņņiks šādus pārmetumus gan noraida. Krievijas vēstniecības dotā nauda esot domāta vienīgi svētku uguņošanai.
“Mēs strikti pasvītrojam katru gadu, ka tas nebūs politisks pasākums, pagājušogad, aizpagājušogad... Mēs aicinām atteikties no visa veida politiskās aģitācijas tajā laikā,” pauda Baraņņiks.
Viņš gan atzina, ka biedrībā iesaistījuši “Saskaņas” politiķi, taču norādīja – “mēs nepasvītrojam, ka nodarbojamies ar politikām lietām”.
Uz norādi, ka šādā veidā “Saskaņas” biedri audzē savu politisko kapitālu, Braņņiks sacīja: “Atvainojiet, visi cilvēki, kas nodarbojas ar politiku, pat atrodoties cilvēku burzmā, veido savu politisko kapitālu. Bet atkārtošos - mums tā ir diena, kas veltīta fašisma sagrāvei un veltīta cietušo piemiņai, ne vairāk.”
Austrumeiropas politikas centra pētnieks Andis Kudors turpretī vērtē, ka tādējādi Krievijas finansējums ietekmē arī Latvijas politiku.
“Te ir politiska problēma, jo politiķi, darbojoties nevalstiskās organizācijās, izmantojot Krievijas finansējumu, kļūst populārāki, tātad iegūst politisko kapitālu. Ja tā nav juridiska problēma, tomēr tā ir politiska problēma, tā ir ētiska problēma,” pauda Kudors.
Viņš pauda, ka turklāt nevarot neņemt vērā, kāpēc Krievija ir ieinteresēta šādu naudu dot.
“Mēs nevaram skatīt šos 9. maija notikumus atrauti no Krievijas ārpolitikas. Vienalga, kā mēs to nosauksim - publiskā diplomātija, maigā vara -, bet viennozīmīgi, ka mērķis ir stiprināt Krievijas reģionālās pozīcijas,” uzsvēra Kudors.
Problēmas šajā situācijā saskata arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), jo caur speciāli izveidotām biedrībām partijas ir iespējams šādi atbalstīt. Taču likuma normas neesot pilnīgas, lai to novērstu.
“Mēs varētu iesaistīties tikai, ja būtu priekšvēlēšanu aģitācijas periods vai tiktu rosinātas kaut kādas aktivitātes ar likuma izmaiņām vai tautas nobalsošanas procedūru,” atzina KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga.
Risinājums šai problēmai meklēts jau vairākus gadus, taču bez rezultātiem.
“Sākumā bija darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, kas mēģināja rakst kaut kādus risinājumus, tad šobrīd Tieslietu ministrijas vadībā ir radīta darba grupa, kur ir iesaistītas atbildīgās institūcijas, un mēs mēģināsim kopīgiem spēkiem atrast to risinājumu, kā noregulēt, lai šīs biedrības nevarētu saņemt finansējumu no ārvalstīm, vai arī saņemt, bet tas ir caurskatāms un saprotams - reālais saņēmējs un labuma guvējs,” sacīja Jaunskunga.
Līdz šim risinājumu neesot izdevies atrast, jo neesot skaidrs, kā tādā gadījumā no striktiem ierobežojumiem pasargāt nevalstiskās organizācijas, kas nav partiju satelīti.
