Pašlikvidācijas pieteikumu iesniegušās "ABLV Bank" paziņojums par vērienīgo Skanstes apbūves plānu iesaldēšanu atbildīgajām ministrijām nešķiet pietiekami nopietns iemesls, lai lemtu par Skanstes tramvaja līnijas izbūvei paredzētā Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma novirzīšanu citiem sabiedriskā transporta projektiem. Tas izriet no diskusijām otrdien notikušajā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gan pieprasījusi Rīgas domei papildu informāciju par situāciju ar Skanstes attīstības projektiem, sēdē paziņoja ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība): "Mēs esam lūguši Rīgas domei vēlreiz izvērtēt šos riskus saistībā ar pēdējā laika notikumiem."
Tikmēr Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale stāsta, ka Skanstes tramvajs esot nepieciešams, lai attīstītu tramvaju satiksmi Rīgā – savienojot jau esošas tramvaja līnijas, tas veidošot būtisku daļu no iecerētā tramvaju loka.
Turklāt, neraugoties uz "ABLV Bank" problēmām, galvaspilsētas pašvaldība arvien uzskata, ka tieši Skanste uzskatāma par prioritāri attīstāmu teritoriju.
"Protams, ir ambīcija, ka Skanste ir mūsu modernais centrs, centrālais biznesa rajons."
Sarežģījumi ar Skanstes tramvaja projekta iedzīvināšanu radušies jau pirms tam, kad kļuva zināms par "ABLV Bank" lēmumu apturēt bankas iecerētos apbūves projektus.
Proti, ir ieilguši būvprojektēšanas un autoruzraudzības iepirkumi, savukārt jaunu tramvaju iepirkums, kuru Finanšu ministrija (FM) uzskata par kritiski svarīgu veiksmīgai Skanstes tramvaja projekta ieviešanai, nav pat izsludināts. "Rīgas satiksmei" līdz augustam jāpaspēj noslēgt līgumu par zemās grīdas tramvaju iepirkumu. Ja "Rīgas satiksme" termiņā neiekļausies, 4,3 miljonus eiro zemās grīdas tramvaju iegādei nāksies maksāt no rīdzinieku kabatas. Risks neiegūt vienu porciju ES Kohēzijas fonda naudas jeb 4,3 miljonus ir ļoti augsts, norāda FM.
"Mums ir zināmas apņemšanās pret Eiropas Komisiju, cik ir jādeklarē izdevumi. Bet, protams, lai izdevumus deklarētu, ir jābūt veiktiem maksājumiem. Konkrēti, 2018. gadā ļoti kritisks ir zemās grīdas tramvaju iepirkums. Ir paredzēts salīdzinoši liels avanss šim piegādātājam, kas arī ir plānots naudas plūsmā," skaidro FM ES Fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.
Situācija vēl neesot uzskatāma par kritisku, taču līdzšinējie plāni izrādījušies pārlieku optimistiski.
"Mēs šobrīd aicinātu nebūt pārāk lieliem optimistiem, zinot to, ka arī nākotnē šie riski būs pietiekoši lieli un var gadīties dažādi neparedzēti apstākļi," norādīja FM pārstāve.
FM norāda, ka lakmusa papīrītis visa Skanstes tramvaja projekta tālākai attīstībai būs paveiktais līdz augustam. Viss projekts jāpabeidz līdz 2022. gada beigām. Ar Eiropas Komisiju var vienoties projektu pagarināt par gadu, bet ne ilgāk.
Tikmēr "Lielo kapu draugu" aktīvists Andris Gobiņš vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, ir pamats runāt arī par jauniem riskiem. Proti, Skanstes tramvajs var izrādīties nevajadzīgs, un projekta pamatojumā norādītie mērķi netiks sasniegti.
"Lai nenāktu pēc tam Latvijas nodokļu maksātājiem ļoti lieli soda naudu maksājumi par nesasniegtiem pasažieru skaitļiem un CO2 izmešu samazinājumiem, jo, kā mēs zinām, tieši CO2 izmešu samazinājums ir šī projekta galvenais mērķis," teica Gobiņš.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija pie jautājuma par teju 100 miljonus eiro vērtā Skanstes tramvaja projektu plāno atgriezties pēc vairākiem mēnešiem. Līdz šim laikam Rīgas domei uzdots izvērtēt, cik reālistiski ir Skanstes attīstības plāni.
Projekta kopējās izmaksas ir 97,4 miljoni eiro. No tā ES Kohēzijas fonda finansējums ir 70 miljoni, bet "Rīgas satiksmes" finansējums – 27,4 miljoni eiro. Rīgas domē pārliecināti, ka pašvaldības uzņēmums dara visu iespējamo.
