Ir pagājuši jau deviņi gadi, kopš Rīgas apkaimē Zolitūdē pār cilvēku galvām sagruva lielveikals "Maxima", laupot 54 dzīvības un daudzus ievainojot. Bet cietušo un bojāgājušo tuviniekiem tas šķiet tik nesen.
"Pirms deviņiem gadiem mēs šeit zaudējām savu mammu. Mēs esam trīs māsas, un vidējā māsa kopā ar mammu tovakar gāja uz veikalu. Māsa izdzīvoja, bet mammas mums diemžēl vairs nav. Viņa nomira pie saldējumu stenda," pastāstīja Daniela.
"Man bija 12 gadu. Toreiz mēs daudz kavējām skolu, bija bēres, tad 40 dienas kopš nāves, viss tas laiks mums bija ļoti sarežģīts. Skolā gan mūs visādi atbalstīja, taču nācās ļoti strauji pieaugt," pastāstīja Sņežana.
Traģēdijas vakarā pēc pirmā nogruvuma abām mājās palikušajām māsām no sveša numura piezvanīja trešā māsa – Diāna. Kliegusi, nav varējusi pateikt, kas noticis. Daniela uzreiz devās turp.
"Neviens nevarēja pateikt, ka sagruva jumts. Neviens. Un es aizvien vainoju apsargu. Nu nedrīkst pieļaut, ka veikalu apmeklē cilvēki, kad visu laiku skan signalizācija," pauda Daniela.
Palīdzot izglābties citiem, dzīvību drupās zaudēja arī vairāki ugunsdzēsēji – glābēji. Ik gadu ar sirēnām viņus piemin dienesta kolēģi.
Avārijas signalizācijas traģēdijas dienā labi atceras Ināra. Viņa lielveikalā strādāja. "Tur nomira mūsu kolēģi, kasieri. Es strādāju zālē, biju izgājusi uz rampas, un tieši tad arī tas notika," atceras Ināra.
Viņai paveicās, palīdzējusi evakuēties arī citiem, lai gan pirmajā brīdī nebijis nojausmas, cik tas viss ir nopietni.
Šodien traģēdijas vietu klāj ziedi, sveces. Cietušo sirdīs sāp rētas, bet plašākā sabiedrībā notikumi Zolitūdē lēnām aizmirstas, secina biedrībā "Zolitūde 21.11.".
"Jūs redzat, šodien šeit ir sniegs, pagaidu piemineklis. Joprojām nekādas pastāvīgas atceres vietas. Ja notiks brīnums, tad varbūt tas memoriālais parks tomēr būs uz desmito gadskārtu. Bet pagaidām cietušo vidū tādas cerības nav," atzina biedrības ‘Zolitūde 21.11." vadītāja Regīna Ločmele.
Lēnām finišam tuvojas arī krimināllietas iztiesāšana otrajā instancē, apgabaltiesas spriedums varētu būt gatavs nākamgad.
Cik tālu tikusi tiesvedība?
Nākamajā mēnesī apritēs jau septiņi gadi, kopš pirmās instances tiesa sanāca uz pirmo sēdi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Zolitūdes traģēdijas krimināllietu pirmajā instancē iztiesāja četrus gadus un divus mēnešus, bet kopā ar sprieduma rakstīšanu tiesvedība aizņēma gandrīz piecus gadus. To laikā notikušas teju 200 tiesas sēdes, 267 personas atzītas par cietušajiem.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, deviņiem apsūdzētajiem lūdza piespriest maksimālo sodu – septiņus ar pusi gadus cietumā. Visi apsūdzētie vainu noliedza.
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina tikai ēkas būvinženieri Ivaru Sergetu, kuram piesprieda sešu gadu cietumsodu un liedza arī piecus gadus strādāt savā profesijā. Pārējos astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Sergets un daļa cietušo spriedumu pārsūdzēja, kā arī apelācijas protestu iesniedza prokurori.
Prokuratūra lūdza apgabaltiesu atcelt pirmās instances spriedumu daļā par astoņu apsūdzēto atzīšanu par nevainīgiem.
Pagājušā gada novembrī lietu sāka skatīt apelācijas instancē. Šomēnes lietā noslēdzās tiesu debates. Kaut arī tiesas process tuvojas noslēgumam, galu tas šajā gadā neredzēs. Tiesa nākamo sēdi nozīmējusi 2023. gada 10. janvārī. Tad apsūdzētajam dos pēdējo vārdu.
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietu iztiesāja četrus gadus un divus mēnešus, bet kopā ar sprieduma rakstīšanu tiesvedība aizņēma gandrīz piecus gadus. To laikā notikušas 198 tiesas sēdes, 267 personas atzītas par cietušajiem.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu, astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Sergets un daļa cietušo spriedumu pārsūdzēja, kā arī apelācijas protestu iesnieguši prokurori.
