Ar valdības gādību Kandavas kartodromā var gāzēt skaļāk un bez prettrokšņu sienas

Par pārlieku trokšņošanu sabiedrība reiz panāca trases slēgšanu. Īpašnieki lēsa, ka jāiegulda ap 400 tūkstošiem eiro, lai uzceltu prettrokšņu sienu un ievērotu noteikumos atļautos decibelus. Tomēr pēc pāris gadu stāvēšanas dīkā kopš pērnā rudens Kandavas kartodromā vērojama rosība. Sienas tur nav un arī trokšņu mazāk nav kļuvis.

• Trases teritoriju "iesaiņo" ar vienkāršāko sieta žogu
• Iedzīvotāji nav pret trasi, bet pret troksni
• Gāzēt drīkst retāk, bet stiprāk; pašlaik trokšņi uz robežas
• Veselības ministrijas iebildes ignorēja
• Ministri un ministrija uzticas federācijas pieņēmumiem
• Noteikumus nepārkāpj, trokšņu sienas nebūs
• Tiesībsargs, iespējams, liks pārkāpumus novērst

Prettrokšņu sienas vietā – vienkāršs sieta žogs

Darbdienas pusdienlaikā Jelgavas ielā Kandavā blakus kartinga trasei vienīgos trokšņus rada spēkrati, ko pa klusajām ieliņām stūrē prātos briestoši jaunieši.

Kartodroms 1972. gadā tika izveidots visnotaļ ainaviskā vietā, kam reljefa paaugstinājumā fonu rada staltas priedes. Vairāk nekā kilometru garā trase pie citas konfigurācijas un jauna asfalta tika pirms sešiem gadiem, bet piecu hektāru teritoriju rekonstrukcijas gaitā "iesaiņoja" ar vienkāršāko sieta žogu. Atjaunošanas projekta autors bija Hermans Tilke, kura birojs zīmējis arī vairākas "Formula 1" trases. Tomēr atšķirībā no lielajām sacīkšu trasēm Kandavas kartodroms atrodas apdzīvotas vietas vidū.

Trasi Latvijas Radio apmeklē laikā, kad, kā vēsta uzraksts pie vārtiem un interneta lapā, tur vajadzētu notikt sporta treniņiem. Sportistu gan tur nav, bet kāds nerunīgs puisis pirms kartingu nomas laika sākuma mazgā braucamo. Uzzinājis, ka Latvijas Radio ieradies aprunāties par trokšņošanas tēmu, viņš nosaka, ka jāvēršas pie vadības, bet ir gatavs nodemonstrēt, cik skaļi rūc nomas kartingi.

"Problēmas varētu būt tikai ar sporta kartingiem," nosaka trases darbinieks, atzīstot, ka ārpus sacensību laika nomas kartingi vietējiem īpaši netraucējot. 

Iedzīvotāji nav pret trasi, bet pret troksni

Turpat blakus trasei 13 soļu platās Priežu ielas otrā pusē slejas privātmāju rinda. Vairāku dzīvokļu nama pirmajā stāvā uzrunātai sirmai kundzei pret trasi pretenziju nav. "Ir labi – viss kārtībā!" viņa nosaka, ironizējot, ka esot par jaunu, lai apmeklētu sacensības. 

Citās domās ir tajā pat mājā stāvu augstāk satiktās Lidija un Leonīda. Viņas atceras, ka pirms rekonstrukcijas solīts trasi veidot zem jumta, vēlāk nojumes doma atmesta, tā vietā apņemoties izbūvēt prettrokšņu sienu.

"Bet beigās – bez žoga!" galveno iebildi īsi raksturo Lidija. Sacensību laikā logus atvērt nevarot, jo telpas piepildot gan troksnis, gan smaka. "Mēs jau neesam pret trasi! Mēs negribam, lai tas troksnis ir – lai viņi pabeidz savu darbu! Ārzemēs zvēriem žogus pat liek!" stāsta kandavniece, piebilstot, ka daļa kaimiņu jau nomiruši, bet citi pašvaldībā tiekot iebiedēti ar represijām.

Daļa esot saņēmuši draudus par pabalstu nepiešķiršanu, bet vēl daži sākotnējo iebilžu cēlāju strādājot ar pašvaldību saistītās instancēs un tāpēc pierimuši.

Tikmēr no cīņas pret trokšņiem vēl nav atkāpusies Ramona Vorkale, kas dzīvo dažus metrus no trases. Arī viņa atceras, kā uzņēmēji trases maketā dižojušies ar stikla sienu ap kartodromu. "Krievu laikā nebija tik liels troksnis – kad trasi atjaunoja, parādījās lielāks troksnis. Bērni tagad kļūst nervozāki un agresīvāki, veciem cilvēkiem ceļas asinsspiediens, bet naktīs nevar pagulēt, jo pa dienu esi saklausījies trokšņus." 

Trokšņa un ar to saistītās veselības dēļ savā īpašumā Kandavā vecumdienas liegts aizvadīt pensionētajai juristei Elzai Freibergai. Viņa par mieru Priežu ielā cīnās jau deviņus gadus, par savu panākumu sauc to, ka trokšņu līmeņa pārkāpumu dēļ Kandavas dome pirms diviem gadiem vasarā kartodromu slēdza. Savukārt trases īpašnieki viņas aktivitāšu dēļ dīkā aizvadīto pusotru gadu nekautrējas dēvēt par Elzas posmu.

Ar Elzu Freibergu Latvijas Radio tiekas viņas Rīgas centra dzīvoklī, kur mierīgo klasisko mūziku nomāc Lāčplēša ielas vide. "Šeit nav runa ne pret autosportu, ne motosportu. Taču šīs trases nevar atrasties dzīvojamām mājām otrā ielas pusē!

Tagad pēdējie mērījumi parādīja 73 decibelu troksni, bet iepriekš braukšanas laikā pat telpās bija 79 – 80 decibeli, lai gan atļauti ir 35!" neapmierinātību pauž Freiberga.

Gāzēt drīkst retāk, bet stiprāk; pašlaik trokšņi uz robežas

Kandavas kartinga trase pērnruden varēja atsākt darbu, jo valdība lielā steigā grozīja trokšņa novērtēšanas kārtības noteikumus. Iedzīvotāji uzslavē, ka aizliegtas izklaides svētdienās un pirmdienās, kā arī līdz 16 dienām gadā ierobežots sacensību dienu skaits. Tomēr negatīvā grozījumos ir vairāk, jo valdība būtiski palielināja trokšņu līmeņus autosporta un moto trasēs. Līdz tam atļauto 55 decibelu vietā nu drīkst gāzēt līdz 75 decibeliem.

Uz jautājumu, ko nozīmē 70 decibelu troksnis, Stradiņa slimnīcas ausu klīnikas virsārste Gunta Sumeraga atbild – tas atbilst paskaļam putekļusūcējam.

"Protams, tā ir nepatīkama skaņa kā putekļusūcējam, bet tā var būt arī patīkama, ja tā ir mūzika.

Tomēr tam nav nozīmes, jo ausij slikts ir jebkurš skaļums, lai arī tas mums patīk," daktere teic, ka, ilgstoši uzturoties troksnī, tiek bojātas iekšējās auss šūnas.

Turklāt, ja troksnis rada nepatīkamas izjūtas, rodas arī citas reakcijas, piemēram, pasliktinās miegs.

Veselības inspekcija (VI), reaģējot uz vietējo iedzīvotāju sūdzībām, Kandavas trasē trokšņus mērījusi vairākkārt. Iepriekš Ministru kabineta noteikumi pārkāpti, trase uz laiku slēgta, bet līdz ar grozījumiem valdības noteikumos Kandavas trasē sacensību laikā troksnis ir uz robežas un normas īsti nepārkāpj. Tā atzīst VI Zemgales nodaļas vadītāja Airisa Lapiņa: "Ir jāveic pasākumi un jādomā par to, kā mazināt zem robežvērtības!". 20 decibelu kāpumu normatīvos Lapiņa sauc par ievērojamu, piekrītot, ka iedzīvotājiem tas ir apgrūtinoši.

Veselības ministrijas iebildes ignorēja

Tikmēr par nervu sistēmas jutīgumu nesūdzas "Vienotības" politiķe Laimdota Straujuma, kas tomēr saprotot gan Kandavas iedzīvotājus, gan vajadzību pēc trases, lai jauniešiem būtu ko darīt. Straujumas vadītā valdība pērnruden apstiprināja Kandavas un citām mototrasēm labvēlīgos noteikumus. Viņa atgaiņājas, ka lēmēji bijuši visi ministri. Izņēmums bija veselības ministrs, kas pret tik strauju trokšņa līmeņa palielinājumu iebilda, jo tādi decibeli ir pretrunā Pasaules veselības organizācijas ieteikumiem. Ministrija gribēja par pieciem decibeliem zemākus griestus, obligātu nosacījumu izbūvēt prettrokšņu sienu, kā arī sacīkstes atļaut līdz septiņiem, nevis astoņiem vakarā.

Veselības ministru valdība ignorēja. Kā liecina dokumenti, Latvijas Automobiļu federācijas prezidenta Jāņa Nagļa gribu Straujumas ministru kabinets piepildīja trīs mēnešu laikā.

"Es sāku atcerēties… Tiešām atnāca Nagļa kungs, bet ne jau viņš viens - vesela rinda cilvēku. Viņi informēja, ka tā trase stāv tukša.

Tad atnāca Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas [noteikumu grozījumu] anotācijā raksta, ka piedāvātie trokšņi atbilst dažādām starptautiskām normām," tā bijusī premjere pamato lemšanu par būtisko trokšņu līmeņa palielinājumu.

Ministri un ministrija uzticas federācijas pieņēmumiem

Līdzīgi kā citkārt arī šoreiz VARAM nostājās nevis vides aizsardzības un iedzīvotāju pusē, bet gāja uzņēmēju un pašvaldības pavadā. Ministrija un valdība akli paļāvās uz Automobiļu federācijas piegādātajiem it kā labajiem piemēriem.

Federācija bez atsaucēm piemin jaunākos zinātniskos pētījumus, kuros esot teikts, ka veselībai nekaitīgs ir līdz pat 80 decibelu troksnis.

Tādi līmeņi esot pieļauti Austrijas "Red Bull Ring" un Vācijas "Nürburgring" trašu atļaujās. Federācija noklusējusi, bet valdība nepapūlējās ar pāris klikšķiem internetā noskaidrot, ka abas trases atrodas reljefainā vidē, tās ir mežu ieskautas, turklāt tur ikdienā nedzīvo cilvēki.

Austrijas "Red Bull Ring" un Vācijas "Nürburgring" trašu foto:

Kandavas trases saimnieks patlaban ir uzņēmums "Kartodroms". Tam ir četri īpašnieki – Leons Jakrins, Edgars Skulte, ar būvkopmāniju "Skonto būve" saistītā firma "Kandavas kartinga centrs" un Olafs Švanks. Kartodroma īpašnieki mainās teju tikpat bieži kā motosezonas - trases akcionāru vidū bijuši tādi sabiedrībā zināmi un politikai tuvi cilvēki Kārlis Miķelsons, Guntis Rāvis, Aigars Štokenbergs, Jurģis Liepnieks.

Noteikumus nepārkāpj, trokšņu sienas nebūs

Tagadējais trases šefs Olafs Švanks, kas plašāk zināms kā daudzu uzņēmumu maksātnespējas administrators, uz tikšanos ar Doma laukumā ierodas, bruņojies ar trokšņa mēraparātu. Darbdienas rītā tukšajā un ar mašīnām neapgrūtinātajā laukumā tas parāda 59 – 60 decibelu troksni. Jāņem gan vērā, ka katri nākamie pieci decibeli nozīmē teju iepriekšējo troksni dubultā apmērā.

Švanks atklāti saka – jaunie valdības noteikumi viņa trasei ir draudzīgi, tāpēc nekādas trokšņu sienas nebūs. "Ir viena noteikta persona, kurai šķiet, ka trokšņi pārsniedz viņas iedomātos komforta standartus.

Mums tagad noteikumi nosaka, kādam jābūt trokšņu līmenim. Redzam, ka nav nepieciešamības būvēt prettrokšņu sienu," teica Švanks.

Švanks Latvijas Radio nodeva it kā viņam savulaik piegādāta dokumenta kopiju, kurā Kandavas trases īpašniekiem esot piedāvāts izlīgums. Viņš saka – dokuments nav parakstīts, bet esot aizdomas, ka tā autore ir skaļāko iebilžu cēlāja Elza Freiberga.

"Lūdzu pievērst uzmanību faktam, ka piedāvājuma autore pat apstākļos, ja tiktu uzbūvēta trokšņu aizsargsiena, tātad, viņasprāt, būs nodrošināta noteikta trokšņa līmeņa aizsardzība, tik un tā izvēlēsies dzīvot kaut kur citur: 100 000 latu par to, ka jāmeklē cita dzīves vieta. Vai tas par kaut ko liecina?" tā izteicās Švanks. Savukārt Elza Freiberga noliedz, ka ar tādu piedāvājumu būtu devusies pie trases īpašniekiem.

Prettrokšņu sienu uzņēmējiem nedomā prasīt arī Kandavas dome, jo valdības noteikumi tiek ievēroti. Mērs "zaļzemnieks" Normunds Štoferts norunātajā sarunas laikā pēkšņi sasirdzis, bet izpilddirektors Egīls Dude neslēpj, ka attiecības ar kartodroma saimniekiem domniekiem ir siltas – turp var vest viesus un vizināties paši. Aptaujas veiktas neesot, bet sarunās secināts, ka vairākums vietējo atbalsta trasi.

Tiesībsargs, iespējams, liks pārkāpumus novērst

Pašlaik valdības grozītos trokšņu noteikumus vētī Tiesībsarga birojs. Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis pirms pārbaudes noslēguma negrib dalīties ar kategoriskiem secinājumiem, tomēr sākotnējais vērtējums tiesībsargam jau radies.

"To motivāciju, kāpēc likumdevējs tādu izmaiņu ieviesis, es neredzu. Likums kā mērķi izvirza mazināt un novērst trokšņa kaitīgo ietekmi uz cilvēku.

Ministru kabineta noteikumi šo mērķi īsti nesasniedz – drīzāk tieši pretēji," sacīja Koņuševskis.

Tiesībsargs arī secina, ka noteikumu grozījumu izstrādē vērā ņemtas tikai biznesa intereses, bet iedzīvotāju domas nav uzklausītas, lai gan zināms, ka tur ir ļoti izteikti viedokļu paudēji.

Ar atzinumu tiesībsargs vispirms dosies uz valdību, aicinot mainīt noteikumu daļas, kurās atrasti pārkāpumi un neatbilstības. Ja Ministru kabinets tiesībsargā neieklausīsies, tālākais ceļš varētu vest uz Satversmes tiesu.

Kad apskata kartingistu un citu motosporta veidu sacīkšu dalībnieku sarakstus, tur redzami ne tikai miljonu grozītāju uzņēmēju uzvārdi, bet arī lielu pilsētu mēru un pat valdības ministru atvases. Turklāt noteikumi grozīti ne tikai Kandavas kartodroma interesēs, bet varbūt pat gandrīz tikpat lielā mērā par godu Biķernieku trasei Rīgā. Pateicoties decibelu kāpumam, arī tur varēs notikt starptautiskas sacensības, bet neapmierinātība vietējos iedzīvotājos, onkoloģiskās un citu apkaimes slimnīcu pacientos vēl tikai gruzd.