Latvijas Televīzijas raidījuma “4. studija” uzmanību ir pievērsis kāds ieraksts sociālajā portālā “Facebook”, kurā aculiecinieks apraksta šausmu lietas, kuras pastrādātas Vecajos Ķemeru kapos.
Ķemeru kapos, vietā, kura atrodas vistālāk no piebraucamā ceļa, redzami veci apbedījumi, kas ir noauguši ar sūnām, redzam divas kopiņas, vai, pareizāk sakot - to, kas ir palicis pāri, jo vienas vietā ir pamatīga bedre. Var redzēt, ka cilvēki ir pūlējušies, rakājušies. Vienā galā izrakts vairāk, otrā mazāk.
Šie cilvēki ir mēģinājuši pacelt arī šo kapu plāksni. To var redzēt, jo tās abos galos ir rakts. Acīmredzot, ir gribēts tai palikt kaut ko apakšā kā sviru. Arī otrā pusē ir seni apbedījumi, un skats ir tieši tāds pats.
Kopumā izraktas ir divas kapu vietas, bet apmales noceltas trim kopiņām. Apbedījumu vieta atrodas Tukuma novada Slampes pagasta teritorijā. Pēdējais no aizgājējiem, kura guldīšana zemes klēpī šajos kapos bijusi oficiāli saskaņota ar pašvaldību, ir Latvijā labi pazīstamā Purva Inta.
Visi pārējie ir vecāki, pat 100 gadus seni. Raidījuma žurnālisti nekavējoties par redzēto ziņoja Valsts policijai. Līdz šim viņiem nekādas informācijas par vandalismu šajā vietā nav bijis.
“Ir tā, ka pēc šīs informācijas, kuru mēs saņēmām no jums par šo kapu apgānīšanu, mēs reaģējām, atbrauca mūsu darbinieki, fiksēja situāciju, un uzsākām kriminālprocesu par kapu apgānīšanu. Par to draud brīvības atņemšana līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai sabiedriskais darbs, vai naudas sods,” informēja Valsts policijas Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs.
Kas ir vandaļi? Policijas pārstāvis piekrīt versijai, ka tie varētu būt tā sauktie “melnie racēji”, jo visapkārt mežos redzamas liecības, kuras te palikušas pēc Pirmā pasaules kara.
“Visticamāk, tā ir visaktuālākā izmeklēšanas versija, jo kapu apsaimniekotājs šādus darbus šeit nav saskaņojis, šīs ir pilnībā nelikumīgas darbības,” atzina Bahs.
Likumsargu pārstāvis neatminas, kad pēdējo reizi ir bijis kāds signāls par to, ka šādi mēģināts atrast ko vērtīgu kapos. Ko vandaļi te meklējuši? Nav skaidrs. Iespējams, cerējuši uz nelaiķim līdzi iedotām zeltlietām. Kāpēc tieši šīs kapu kopas, kuras nebūt nav tās acīs krītošākās?
“Acīmredzot, raka tur, kur visskaļāk pīkstēja metāla detektors. Tas ir tas, ko es varētu izskaidrot. Domāja, ka tā manta tur būs vairāk,” pieļāva Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne.
Arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ik pa laikam saņemot zvanus par izrakņātiem kapiem, bet lielākoties tie ir signāli par senkapu izpostīšanu, par kuru savulaik runāja ļoti skaļi, bet nu informācijas pasniegšana sabiedrībai par šāda veida vandalismu ir nedaudz pieklususi.
“Arī tagad ir plaši,” uzsvēra Zirne. “Vislielākā kulminācija, skumjā nozīmē, bija 2015. gads, kad tika izrakta ļoti liela daļa Latgales senkapu uzkalniņu. Man nav informācijas, cik tālu policija ir pavirzījusies šī jautājuma atšifrēšanā.”
Viņa norādīja, ka pēdējos gados šī sērga gan gājusi mazumā, taču pieļauj – tagad ir iestājies periods, kad notek arheoloģisko senlietu nelegālā aprite, ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā.
“Aktīvi darbojas policija, un mums kriminālprocesu ietvaros izņemtie priekšmeti ir gan Latvijas, gan tādi, kurus šeit atrast nav iespējams,” teica Zirne.
Kā uzskata arheoloģe, vandalisms kapos ir nekas cits, kā vien kāre pēc ātras peļņas. Vai apbedītie bija turīgi? Nav zināms. Kā noskaidrots Tukuma muzejā, Grīnbergu uzvārds, saistībā ar Slampes pagastu, vēstures annālēs pavīd vienu reizi - 20 gadsimta 30. gados.
