Dzelzceļa uzbērums turpat pie dzelzceļa stacijas, kas mākslīgi sadala Rīgu, tiks nojaukts. Sliedes ies pa estakādi, bet apakšā būs iela un transporta mezgls gan privātajiem auto, gan sabiedriskajiem pārvadātajiem. Līdzīgi uzbēruma nebūs arī vietā, kur tas atdala 13.janvāra ielu no autoostas un tirgus. Arī tur zem estakādes varēs brīvi pārvietoties.
Bet paralēli jau esošajam dzelzceļa tiltam būs vēl viens tilts – ar “Rail Baltica” projektam vajadzīgajām Eiropas standarta platuma sliedēm, kā arī riteņbraucēju ceļu un gājēju pāreju.
Taču gaidot lielās pārmaiņas ir zināms, kas noteikti nemainīsies – tā būs vēsturiskā dzelzceļa ēkas fasāde un arī pulkstenis, kas nu jau ir kļuvis par galvaspilsētas simbolu. Tie ir pamatelementi, kas būs jāievēro konkursa dalībniekiem. Pārējais jau būšot atkarīgs no to dalībnieku radošā lidojuma.
“Ja mēs skatāmies uz sliedēm, sliežu izkārtojumu, augstumu – tās ir definētās lietas, kuras ir jāņem vērā, gatavojot metu piedāvājumus. Savukārt, kādā veidā to pašu funkcionalitāti nodrošināt, kurā tieši vietā atradīsies biļešu kases – tā ir brīva izvēle. Vai arī uzbērumu nojaukšana – mēs esam iedevuši augstumu un mēs esam iedevuši funkcionalitātei, ka tai ir jābūt būvtelpai un tajā pašā arī šo telpu jau var izmantot komerc vai sabiedriskam labumam,” stāsta SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna.
Iecerētais ātrgaitas dzelzceļš “Rail Baltica” ir pēdējo desmitgažu vērienīgākais infrastruktūras projekts. Arī arhitektūras jomas profesionāļi to uztver kā lielu izaicinājumu un nozīmīgu pavērsienu Rīgas pilsētvidei.
“Pēdējo reizi tas notika 19.gadsimta vidū. Mēs attiecāmies no nocietinājuma vaļņu struktūras, tā vietā radās pilsētas kanāls, Kārļa baseins, Centrāltirgus. Es domāju, ka noņemot uzbērumu turpat puskilometra garumā, padarot gājējiem pilnīgi pieejamas, mēs tiešām esam tādu vēsturisku pārveidojumu priekšā,” saka arhitekts, konkursa žūrijas loceklis Jānis Dripe.
Viņš viens no žūrijas locekļiem cer ieraudzīt interesantus piedāvājumus gan no Latvijas, gan ārvalstu pretendentiem. “Mums ir bijušas vairākas neveiksmes. “Stockmann” centrs. Rīgas autoosta gaida savu normālu funkcionālu atrisinājumu. Tas viss šodien ir jāintegrē tādā labā projektā. Nu, Latvijā šāda vērienīga uz multifunkcionālu loģistiku vērsta projekta faktiski nav bijis,” norāda Dripe.
To, kādas ir arhitektu idejas būs redzams pēc četriem mēnešiem, kad metu konkurss noslēgsies. Par gaidāmajām pārbūves izmaksām konkursa rīkotāji gan vēl nerunā.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt vairāk nekā 80% no kopējām projekta izmaksām.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa iepriekš atzina, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības sagatavošanas darbus Latvijā un Igaunijā plānots uzsākt 2018.gadā, bet reāla dzelzceļa līnijas izbūve varētu sākties 2019.-2020.gadā.
