Tikmēr uzmanību situācijai nolēmusi pievērst arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Savukārt pārkāpumus atklājušie eksperti baidās, ka bērni var mainīt savas liecības, jo viņiem ikdienā joprojām ir saskarsme ar tiem pašiem audzinātājiem.
Mazākajiem piespiedu kārtā jāiet gulēt
Pēc deinstitucionalizācijas projektā konstatētajiem pārkāpumiem Jelgavas bērnunamā arī VBTAI apmeklēja šo iestādi un secināja, ka bērni nepamatoti tiek ievietoti internātskolās, kur arī dzīvo, bet bērnunamā uzturas tikai brīvlaikā.
"Tas neatbilst bērna interesēm, jo bērnunamam ir jānodrošina ģimeniskā vide un bērnam būtu jādzīvo iestādē [bērnunamā]," skaidroja VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības nodaļas vadītāja Inga Krastiņa.
Tāpat apstiprinājies fakts, ka personāls darbā ar bērniem pielieto nepedagoģiskas audzināšanas metodes, piemēram, bērnus liek kaktā un nepaklausīgākajiem piespiedu kārtā jādodas gulēt.
"Mazākie bērni, ja viņi ir pirmsskolas vecumā, tiek likti gulēt, ja viņi neklausa. Tā, protams, arī nav vērtējama kā atbilstoša disciplinēšanas metode," vērtēja Krastiņa.
Tāpat secināts, ka bērnunams ar skolām vai bērnudārziem, kuros iet tā bērni, īsti nesadarbojas. VBTAI uzskata, ka interesei un iniciatīvai par notiekošo ar bērniem būtu jābūt lielākai. Piemēram, ka bērnam bērnudārzā ir kāds pasākums, kādam no bērnunama darbiniekiem šajā pasākumā būtu jābūt klāt, taču tas nenotiek.
Par to, vai pret bērniem pielietota arī vardarbība, kā dēļ uz pārbaudes laiku atstādinātas trīs audzinātājas, pārbaudes vēl turpinās. Viena no trim Administratīvo pārkāpumu lietvedībām varētu tikt pabeigta tuvāko divu nedēļu laikā, pārējām būšot vajadzīgs ilgāks laiks.
Pēc VBTAI atzinuma saņemšanas Jelgavas pašvaldībā pieņemšot lēmumu par bērnunama darbinieku atbildību, norādīja Jelgavas mērs Andris Rāviņš (Zaļo un zemnieku savienība).
Ministra Reira atbildes Saeimas komisijā izpaliek
Par problēmu bija plānots runāt arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur piedalījās arī labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība”).
Taču, par spīti komisijas vadītājas Aijas Barčas (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš Latvijas Radio paustajam, ka notiekošais bērnunamā komisijas sēdē noteikti tiks pārrunāts ar labklājības ministru Jāni Reiru ("Vienotība"), viņu par to komisijas sēdē neiztaujāja, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" stāstīja Latvijas Radio žurnāliste Vita Anstrate.
Lūgts komentēt konstatēto Jelgavas bērnunamā, ministrs Reirs žurnālistiem pauda viedokli, ka lielā mērā par situāciju konkrētā iestādē atbild pašvaldība.
"Es negribētu piekrist, ka tā ir sistēma. Katra pašvaldība veido šādas institūcijas, kas atbild par darba organizāciju.
Un mums ir labi panākumi, ir brīnišķīgas institūcijas, kur bērni tiek novirzīti un atgriezti normālā dzīvē, un diemžēl ir arī šādi gadījumi. Bet par sistēmisku situāciju es negribētu piekrist," teica ministrs.
Tikmēr par situāciju ir satraukusies Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība), kura Latvijas Radio sacīja, ka plāno pievērst uzmanību notikumiem bērnunamā un iztaujāt atbildīgās amatpersonas.
Tiesībsarga birojs: Nav gribas situāciju mainīt
Par problēmām Latvijas bērnunamos jau pirms diviem gadiem ziņoja Tiesībsarga birojs, kura pārstāve Laila Grāvere Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja, ka divu gadu laikā situācija bērniem, kas dzīvo bērnunamos, nav mainījusies.
Viņa uzsvēra, ka, lai kaut ko mainītu, ir nepieciešama griba, bet pašlaik tā nav vērojama.
Grāvere norādīja, ka, piemēram, par bērnu pamatotu vai nepamatotu nosūtīšanu uz psihiatriskajām slimnīcām būtu jāpārliecinās Veselības inspekcijai, bet tā uzskata, ka psihoterapeita nosūtījums, pat neredzot bērnu, ir pietiekams pamatojums. Šāda prakse "labākajā gadījumā" beidzoties ar mutisku aizrādījumu.
"(..) Bērns tiek biedēts ar ārstniecības iestādi. Tas nozīmē, ja tiešām radīsies nepieciešamība meklēt palīdzību, iespējams, psihiatra palīdzību, viņš to nedarīs. Viņš ar to ir biedēts kā ar represiju," sacīja Grāvere.
Tikmēr psiholoģe Andrija Likova, kura bija viena no ekspertu komandas, kas atklāja pārkāpumus Jelgavas bērnunamā, raidījumā "Pēcpusdiena" pauda bažas, ka bērni varētu mainīt savas liecības par bērnunamā notiekošo, jo viņi joprojām dzīvo šajā bērnunamā un daži no audzinātājiem joprojām turpina tur strādāt un viņiem ir iespējas bērnus ietekmēt.
Jau ziņots, ka bērnu tiesības sargājošajām institūcijām nosūtīti septiņi iesniegumi par Jelgavas bērnunamā konstatētajiem pārkāpumiem - bērnu raustīšanu aiz matiem, ēdiena bāšanu mutē ar varu, apsaukāšanu un citiem. Jelgavas bērnunamā uzsākta izmeklēšana un no amata uz laiku atstādinātas trīs audzinātājas.
Bērnus sargājošajām iestādēm adresētie iesniegumi nonākuši arī Latvijas Radio rīcībā un, pamatojoties uz tiem, tapa stāstu sēriju "Sistēmas bērni".
