Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) aprēķiniem brīvprātīgās iemaksas par valsts veselības apdrošināšanu šogad būtu jāveic aptuveni 30 000 cilvēku. Tomēr interese ir samērā neliela. Vēl par šo gadu iemaksas veikuši nepilni 3200 cilvēku, par nākamo gadu – nedaudz vairāk nekā 1600 personas. Iemaksātā summa patlaban pārsniedz 415 000 eiro. Iepriekš izskanējis, ka jaunievēlētā Saeima un jaunā valdība šādu finansēšanas kārtību varētu atcelt.
Tieši tas cilvēkus atturot, uzskata aizejošās valdības veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība). “Es ieteiktu noteikti maksāt,” saka Čakša, pieļaujot, ka nākamgad likumu varētu pārskatīt. Ir gan skaidrs, ka janvārī veselības aprūpe būs sasaistīta ar nodokļu nomaksu. Bet tās nākotne atkarīga no nākamās valdības.
Valdības veidošanas sarunās iesaistīto politisko spēku viedokļi par obligāto veselības apdrošināšanu gan atšķiras, tomēr pagaidām politiķi aicina veikt iemaksas.
“Pilnīgi noteikti šobrīd ir jāmaksā, jo likums paredz to, ka ir jāmaksā,” saka “Attīstībai/Par!” politiķe Ilze Viņķele.
Uz to norāda arī Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš: “Likums ir spēkā, un neviens nav mainījis šī likuma stāšanās spēkā noteikumus vai attiecīgi veselības aprūpes finansēšanas noteikumus.”
“Tā kā šo likumu neviens atcēlis nav un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, tā kā vēl nav jaunās valdības, pagaidām šīm izmaiņām neskaras klāt, tad, protams, ir jāmaksā. Nav jau citas izejas. Tāpat kā visām ambulatorajām iestādēm un slimnīcām būs jāpielāgojas šai jaunajai sistēmai,” saka “KPV LV” biedrs, ārsts anesteziologs Roberts Spručs.
Visu piecu politisko spēku pārstāvji gan ir vienisprātis, ka likums ir netaisnīgs pret mikrouzņēmumu darbiniekiem.
Iemaksas veikt aicina arī Jaunā konservatīvā partija (JKP). Tā ir vienīgā no Saeimas frakcijām, kas aizvien uzstāj – no apdrošināšanas pavisam jāatsakās. Runājot par to, ka no iemaksām plānots celt arī mediķu algas, 13. Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP) atbild: “Tas, manuprāt, jāatstāj Finanšu ministrijas pārziņā, nodokļu speciālistu ziņā. Tas, kas ir jādara veselības nozares pārstāvjiem, tas ir tiešām domāt par to, kā nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi, kā nodrošināt šo pieejamību.”
Neskaidrība par to, vai izdosies nonākt pie kāda kompromisa, esot iemesls, kāpēc cilvēki neveic iemaksas. “Jaunā Vienotība” nav pret esošo modeli un uzskata, ka nepieciešams vairāk skaidrot, uz kuriem cilvēkiem obligātā apdrošināšana attiecas un uz kuriem ne. Par neziņu liecina arī zvanu apjoms, ko saņem Nacionālais veselības dienests – vairāki desmiti zvanu dienā.
“Prasītos izsmeļošāka informācija no Veselības ministrijas. Ja šādas informācijas nav, tad vienīgais, kas atliek cilvēkiem, ir pildīt likuma normas, kādas ir vai būs spēkā no 1. janvāra,” saka partijas “Jaunā vienotība” 13. Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Rudenī bija iecerēts veidot vides plakātus un reklāmas radio. No tā atteicās pēc Saeimas vēlēšanām, gaidot, vai likumu vispār neatcels. “Tiešām nedaudz piebremzējām tāpēc, ka nospriedām tajā brīdī, ka tas būtu nelietderīgi. Diez vai brīvprātīgās obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas pietuvosies kādreiz 100 procentiem,” spriež NVD direktora vietnieks Edgars Labsvīrs.
Bet cik gatavas pārmaiņām ir ārstniecības iestādes un mediķi? Par to arī skaidrības nav.
KONTEKSTS:
2017. gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019. gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
Pēc 13.Saeimas vēlēšanām Jaunā konservatīvā partija, kura tāpat kā “KPV LV” izrādīja iniciatīvu par valdības veidošanu, pauda, ka nevēlas turpināt veselības aprūpes reformu tādā veidā, kā to bija iecerējusi līdzšinējā valdība.
